Reddit vietnē tika uzdots jautājums: “Tiem, kuri ir adoptēti – vai esat kādreiz satikuši savus bioloģiskos vecākus un ja jā, tad kā tas notika?”
Cilvēki, kuri tika adoptēti agrā vecumā, sniedza dažādas atbildes, sākot no prieka par vecāku vārdu uzzināšanu līdz pat atteikumam viņus satikt, jo audžuvecāki ir viss, kas viņiem vajadzīgs.
Kāds lietotājs atzinās, ka viņam nerūp bioloģiskie vecāki un ka viņa audžuģimene vienmēr bijusi atklāta saistībā ar viņa pagātni: “Mani adoptēja mīloši un brīnišķīgi vecāki. Pirms dažiem mēnešiem sazinājos ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Viņi bija ļoti priecīgi un stāstīja, ka mani meklējuši gadiem ilgi, taču es neko nejutu un nespēju notēlot, ka priecājos viņus redzēt. Sanāk, ka neapzināti esmu salauzis jauku cilvēku sirdis, un tāpēc jūtos briesmīgi.”
Arī citi atklāja, ka nav sajutuši nekādu saikni ar bioloģiskajiem vecākiem. Kāda lietotāja pat aizgāja tik tālu, ka savu bioloģisko māti nosauca par traku. Lilmishy, kuru 10 gadu vecumā adoptēja viņas tante un onkulis, stāsta: “Es pārstāju runāt ar savu mammu 11 gadu vecumā, un atkal sazinājos ar viņu, kad man bija 18 gadu, taču viņa kļuva pilnīgi traka, un es izlēmu nekad vairs ar viņu nesazināties. Savu tēvu es satieku vismaz reizi mēnesī.”
Kāds cits lietotājs atklāja, ka atkalredzēšanās izvērtusies pavisam bēdīgi.
Viņu adoptēja četru gadu vecumā, un bioloģiskā māte centusies atgriezties viņa dzīvē, kad viņš jau bija pieaudzis: “Viņa nekavējoties nāca klajā ar izdomātiem stāstiem, lai radītu labu iespaidu. Man visvairāk patika tas, ka viņa esot bijusi ugunsdzēsēja un savā maiņā bijusi vienīgā, kura izdzīvoja.” Māte viņu mēģinājusi pierunāt pamest universitāti, un tad viņš pārstāja ar viņu runāt.
Kāds vīrietis ar lietotājvārdu Btruff atklāja, ka māte viņam 50. dzimšanas dienā nosūtījusi apsveikuma kartiņu. Lai arī viņi vēl nav satikušies, viņi uztur kontaktu, un māte pat ir atsūtījusi fotogrāfiju, kur viņi abi izskatās gluži kā “dvīņi”.
Lietotājs Toppyheader stāsta, ka ticis adoptēts vien dažu dienu vecumā un pavada laiku kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem: “Tā ir bijusi savāda un vērtīga pieredze. Visiem, kas tikuši adoptēti, es iesaku sameklēt savus īstos vecākus ne tikai tāpēc, ka man bijusi laba pieredze. Es priecājos kaut vai par to vien, ka zinu viņu vārdus.”
Kāds cits lietotājs izpētījis savus ciltsrakstus, kas sniedzas līdz pat Ķīnai un atklājis kaut ko šokējošu – viņš piedzimis pēc tam, kad māti seksuāli izmantojis viņas onkulis: “Pēc gada privātais izmeklētājs sazinājās ar manu māti un viņa teica, ka nevēlas ar mani runāt vai pat mani satikt. Es piedzimu, kad viņai bija 11 gadu, un mans bioloģiskais tēvs ir viņas onkulis. Es viņai jūtu līdzi un nožēloju, ka mēģināju ar viņu sazināties.”
Lietotājs TalentedMrBryant rakstīja, ka visu mūžu bijis adoptēts un strādājis pusslodzes darbu kādā pārtikas veikalā. Viņš pastāstīja: “Šī kundze vienmēr maksāja ar sava vīra naudu. Viņa vienmēr bija draudzīga un pieminēja, ka pazīstot manu tēvu – salīdzinoši mazā pilsētā tas nav nekas neparasts. Katru reizi, kad viņa man deva sava vīra autovadītāja apliecību, lai es varētu apmainīt viņa čeku pret skaidru naudu, es vienmēr pie sevis nodomāju, ka viņas vīrs izskatās smieklīgi.”
Kādu dienu šī sieviete ienāca veikalā kopā ar divām meitām, un kad viņš beidza darbu, saņēma vēstuli sociālajos tīklos.
Viņš rakstīja, ka viena no meitām atklājusi, ka ir viņa māsa: “Izrādās, ka mans veikals ir gājiena attālumā no viņu mājas. Pēc tam, kad atstāju veikalu, viena no meitām izrādīja interesi par mūsu līdzīgo izskatu un pateica to savai mātei, kura tad arī atklāja, ka mēs esam līdzīgi tāpēc, ka es esmu viņas brālis.”
Avots: www.dailymail.co.uk
