Joprojām ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka dedzināšana ir labs veids, kā tikt vaļā no sadzīves atkritumiem, lai bez piepūles un liekiem izdevumiem sakārtotu savu īpašumu vai kādu piknika vietu. Rezultātā atkritumi tiek neapdomīgi dedzināti gan atvērtajos ugunskuros atpūtas vietās, gan piemājas ugunskuros, gan krāsnīs un apkures iekārtās. Tomēr speciālisti uzsver, ka atkritumu dedzināšana ir kaitīga gan apkārtējai videi, gan cilvēku veselībai. Par to, kādu kaitējumu patiesībā rada atkritumu dedzināšana, stāsta SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.
Sabiedrībā klīst maldīgs viedoklis, ka dedzināt drīkst jebkādus bioloģiskās izcelsmes materiālus jeb tā saucamo zaļo masu – koku un krūmu zarus, lapas, nopļautu zāli, augļu un dārzeņu paliekas. Taču, ja sausais kurināmais – sausa malka vai zari – sadegs, neradot kaitējumu videi, tad, piemēram, aizdedzinot slapju lapu kaudzi un atstājot to lēni gruzdēt, gaisā izdalās kaitīgu ķīmisko vielu savienojumi. Turklāt, pat dedzinot atbilstošus atkritumus, ir jāievēro noteikti drošības pasākumi, kas bieži vien tiek ignorēti – nededzināt ugunskuru vējainā laikā, blīvi apbūvētās teritorijās vai mežā, kur pastāv augsts citu blakus esošu objektu aizdegšanās risks, kā arī nesakraujot pārāk lielu zaru kaudzi un ierobežojot ugunskura teritoriju ar smiltīm, akmeņiem vai speciālu grāvīti.
Jāatceras arī, ka atkritumu apsaimniekošanas jautājumi ir pašvaldību kompetencē. Katra pašvaldība var izlemt, atļaut vai neatļaut dedzināt organiskos atkritumus savā teritorijā. Piemēram, Rīgā dedzināt lapas ir aizliegts. Savukārt atsevišķās pašvaldībās saistošie noteikumi paredz, ka sausās lapas, zarus un citus organiskos atkritumus drīkst dedzināt nelielos daudzumos. Ir vēlams iepazīties ar savas pašvaldības noteikumiem, jo par to pārkāpšanu draud ievērojams naudas sods.
Kategoriski nedrīkst dedzināt sadzīves atkritumus, piemēram, plastmasas pudeles, polietilēna maisus, audumu izstrādājumus, gumijas materiālus, laku un krāsu taru, elektrības vadus, dažādas elektroiekārtas u. tml. Sadzīves atkritumi var saturēt dažādus aerosolus, kas var uzsprāgt, bet dedzinot sadzīvē izmantojamās polimēru plēves un plastmasas iepakojumu, rodas poliaromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzopirēns, kas ir ļaundabīgus audzējus izraisoša viela.
“Neskatoties uz gana attīstītu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru valstī, vēl aizvien ir iedzīvotāji, kuri izvēlas nederīgas lietas, tai skaitā sadzīves atkritumus, samest kaudzē un sadedzināt. Varētu domāt, ka viss, kas “izkūp” gaisā, kļūst neredzams un problēma ir atrisināta – lieko gružu vairs nav. Bet tā ir sevis mānīšana, ko mums vajadzētu skaidri apzināties. Sadedzināti atkritumi nekur nepazūd, tie maina savu formu un pārvēršas par bīstamiem ķīmiskiem savienojumiem. Vienreiz nokļūstot vidē, šis indīgas vielas uzkrājās un rada ilgtermiņa kaitējumu, kura postošo efektu pilnā apmērā izjutīs nākamās paaudzes,” brīdina Jurģis Ugors.
Atkritumu dedzināšanas rezultātā radušies melnie dūmi satur bīstamus ķīmiskus savienojumus – dioksīnus, hlora savienojumus, poliaromātiskos ogļūdeņražus, smagos metālus un citus bīstamus savienojumus, kas piesārņo gaisu un caur elpceļiem nonāk un uzkrājas cilvēka organismā. Tāpat kaitīgie savienojumi sīku putekļu veidā nonāk uz augsnes un augiem, pēc tam ūdenī. Nepareizi apsaimniekojot atkritumus, rodas piesārņojums, kuru cilvēki uzņem, lietojot pārtikā piesārņotu ūdeni, piesārņotā augsnē augušus augus, elpojot piesārņotu gaisu un peldoties piesārņotās ūdens tilpnēs. Visbeidzot – lietojot pārtikā putnu, zivju un dzīvnieku gaļu, kas uzņēmuši barību piesārņotā vidē.
Turklāt sadzīves atkritumu dedzināšana izraisa ozona slāņa noārdīšanu un veicina planētas atmosfēras piesārņojumu ar kaitīgām vielām. Vides piesārņojums jau tagad ir kļuvis par cēloni vājai cilvēku imunitātei, nervu sistēmas traucējumiem, plašam alerģiju klāstam un vairākām smagām slimībām. Turklāt, ārsti ir pierādījuši, ka organismā uzkrātās kaitīgās vielas ir pārmantojamas un var negatīvi ietekmēt arī pēcnācēju veselību.
“Diemžēl vēl tāls ceļš ejams, lai pārliecinātu, ka sadzīves atkritumus dedzināt nav pareizi. Gan tādas institūcijas kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts vides dienests, gan pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji regulāri atgādina par atkritumu dedzināšanas kaitīgumu, tomēr tas aizvien tiek darīts. Mums visiem ir tiesības uz tīru vidi, tāpēc es aicinu iedzīvotājus būt atbildīgiem pret sevi un nākamajām paaudzēm, mainīt savus ieradumus, apsaimniekot atkritumus legāli un videi draudzīgā veidā – noslēdzot līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, ikdienā šķirojot atkritumus un izvērtējot ikdienas pirkumu lietderību,” pauž Ugora kungs.
Turklāt, kā atgādina SIA “Pilsētvides serviss”, prasmīgi apsaimniekoti atkritumi ir vērtīgs resurss. Bioloģiski noārdāmos atkritumus var kompostēt, iegūstot barības vielām bagātu un vērtīgu organisko mēslojumu. Savukārt lielu daļu plastmasas, stikla, papīra un kartona atkritumu, un pat auto riepas var pārstrādāt un lietot atkārtoti, tādējādi piešķirot šiem materiāliem otro dzīvi.
