Pēdējā laikā ir pieaudzis attālināto darbu un laika uzskaites problēmu izmantošanas pieaugums. Tam daudz laika tika veltīts arī pagājušajā nedēļā ikgadējā Darba tiesību forumā. Būtiskām atšķirībām gan klātienē, gan attālināti nevajadzētu būt, cik daudz laika pavadāt, strādājot savā darbā, taču praksē atšķirības ir, jo darba devēji vēlas uzskaitīt nostrādāto laiku tikai attālinātā darba gadījumā.
Attālinātā darba gadījumā darba devējam ir divas galvenās intereses: darbinieka darbs un darbinieka labklājība. Vēlamies fiksēt darbinieka darba laiku un arī sekot līdzi viņa atrašanās vietai, lai labāk kontrolētu darbu. Attiecībā uz attālināto darbu, ja tas tiek uzskatīts par elastīguma vai labākas saiknes starp privāto un darba dzīvi instrumentu, tas var pozitīvi ietekmēt darbinieku. Taču, ja darbinieks tiek pārāk daudz kontrolēts vai spiests vadīt darbu dažādās sistēmās, tam var būt pretējs efekts.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka ar dažādiem uzraudzības un uzraudzības tehniskajiem līdzekļiem darbinieku izsekošanas rīkiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Viens populārs rīks, kas var būt ļoti noderīgs, ir “DeskTime”, kas ieraksta visu, ko darāt datorā. To izmanto ne tikai attālināti, bet arī birojos. Uzņēmuma “Visma” produktu vadītājs Artūrs Ernštreits uzskata, ka šis rīks drīz tiks aizmirsts. Es domāju, ka organizācijas nepareizi saprot, kā, izmantojot šo pieeju, var panākt izpratni par to, ko darbinieki dara. Saprātīgāki darbinieki to, protams, varēs saprast. Jo šī aplikācija, iespējams, ir [paredzēta] cilvēkiem, kuri strādā birojā pie datora. Kopumā mūsdienu pasaule ir tāda, ka šajās zināšanu ietilpīgajās vai radošajās nozarēs jūs ļoti maz kontrolējat savu darbinieku saturu.
Tas ir ļoti svarīgi, jo rezultāts ir svarīgāks par veiktajām individuālajām darbībām. “DeskTime” vai jebkura cita darbinieku uzraudzības sistēma, piemēram, atstājot ieslēgtu datora kameru, var ātri kļūt par iemeslu privātuma vai datu aizsardzības pārkāpumiem un radīt citas problēmas. Par to brīdinājis biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs. “DeskTime” nav ieteicams lietot, jo tur ir liels datu apjoms. Pat ikdienas darbā darbinieks neatrodas pilnībā profesionālā vidē. Būtu lieliski sanākt kopā uz ballīti.
Katrs ieiet savā internetbankā un pārskaita piecus eiro, piemēram, par vakara izbraukumu. Ja ir ieraksts “DeskTime”, tad jūsu darba devējs var redzēt, kādas stundas esat pavadījis pie datora un kādas paroles esat izmantojis. Privātuma aizskaršana ir liela problēma, tāpēc es neieteiktu izmantot darbinieku novērošanas sistēmas. Ko man darīt? Visi trīs eksperti bija vienisprātis, ka darba laiks ir jāuzskaita, pamatojoties uz tā raksturīgo būtību, uzticoties darbiniekiem un vērtējot pēc viņu padarītā. Vēl viena problēma, ar ko saskaras uzņēmēji, ir darbinieka darba laiks. Ir jāizskata arī tiesas nolēmumi. Ja jau var brīvi plānot, ir tādi, kas strādāja pa nakti, bet pēc tam prasīja, lai par to maksā kā nakts darbu. Ja tas noticis bez darba devēja ziņas, par šādu darbu var nemaksāt vispār, teikts tiesas lēmumos, norādīja advokāts Burkevičs. No otras puses, nav tā, ka darba devējam nav atbildības, gadījumos, kad tas notiek ilgstoši – tas bija jāpamana un jānovērš.
“Ir arī tiesu prakse. Labdien, visiem Paldies, ka šodien pievienojāties mums. 2015. gadā daudzos nozīmīgos spriedumos bija teikts, ka gadījumā, ja darba devējs zināja, ka darbinieks strādā vairāk, nekā bija paredzēts darba līgumā vai grafikā, šis jautājums ir jāņem vērā. Un šeit darba devējam joprojām ir pienākums šīs stundas uzskaitīt. Ja tas, jūsuprāt, ir vislabākais, tas noteikti ir pareizi. Visos gadījumos strīda termiņš bijis ilgāks par pusgadu. Neuzskaitītais darbs tika strādāts tik ilgi, ka darba devējam bija iespēja to pamanīt,» sacīja Burkevičs.Viņš aicināja nopietni izturēties pret darba laika uzskaites lapām, pretējā gadījumā var rasties nepatikšanas arī ar Valsts ieņēmumu dienestu.