91 gada vecumā, mūžībā aizgājusi aktrise Velta Skurstene, stāsta viņas meita Zane Lāce.
“Viņa nodzīvoja ilgu un bagātu mūžu. Viņas mazā dvēsele atpūšas,” sacīja aktrises meita. Skurstene dzimusi 1930.gada deviņpadsmitajā decembrī Talsos, liecina Latvijas Radošo savienību padomes informācija. pēdējos gados viņa ir padarījusi savu balsi īpaši populāru ventiņu dialektā un arī runāja šajā dialektā. 1951. gadā absolvējusi Natālijas Draudziņas ģimnāziju Rīgā un iestājusies Valsts Teātra institūtā. No 1956. līdz 1958. gadam Skurstene strādāja Valsts leļļu teātrī. No 1958. līdz 1989. gadam es uzstājos Valsts jaunatnes teātrī. Paralēli darbam teātrī piedalījusies dažādos iestudējumos un raidījumos Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Daudzi atceras viņas atveidoto skursteņslauķi Gustiņu, Bokas jaunkundzi “Brālī un Karlsonā”, kā arī Sietiņenes lomu filmā “Dāvana vientuļai sievietei”. Savulaik Skurstene sadarbojās ar skaņu ierakstu kompāniju “Melodija”, ierakstot lugas un pasakas bērniem. Kāds pārsteidzošs sasniegums! Pērn, kad Skurstene svinēja 91. gadadienu, viņa uzsvēra, ka “deguns vienmēr jātur gaisā!” Intervijās viņa stāstīja, ka viena no viņas mīļākajām lomām bijusi ēzeļa Ia loma. Pirms diviem gadiem intervijā Andrejam Volmāram “Panorāmā” aktrise stāstīja, ka par savu pirmo lomu uzskatījusi dzejoļa skaitīšanu Talsu baznīcā sešu gadu vecumā. “Ļoti bagāta, daudzpusīga un piepildīta dzīve ir noslēgusies,” tā atvadu vārdus aktrisei Latvijas Radio iesāka Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš. Uzzinot par Veltas Skurstenes aiziešanu mūžībā, pirmais, kas viņam iešāvās prātā, bija viņas 1976. gadā izrādītā Raiņa Melnās mātes luga “Zelta zirgs” 2008. gadā, kas tagad viņu paņēma: “Bet paņēma aktrisi un personību, kas varēja būt jebkas – viņa varētu spēlēt meitenes un zēnus, visu veidu dzīvniekus, tintnīcas, sievietes, mātes, vecmāmiņas un dāmas – ārkārtīgi plašs spektrs!
Aktrise vienmēr bija pārņemta ar enerģiju, prieku un optimismu. Man šķiet, ka šis tēls, sākot no ēzeļa Ia un Bokas jaunkundzes līdz inteliģentajai tantei izrādē “Gaidot Aivaru Priedi”, parāda spēku, ko viņš mums, dažādām paaudzēm, ir devis uz skatuves, radio, televīzijā. Tas ir patiesi piepildošs un ļoti skaists pienesums Latvijas kultūrai, sacīja Siliņš.