Uzbrukums notika 90. gadiem raksturīgā stilā. Tie ir bandīti, taču ieradās ar dokumentiem, savu pieredzi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām saistībā ar raidījumu “1:1” raksturoja kokrūpnieks, uzņēmuma “Stiga RM” īpašnieks Andris Ramoliņš. Sakiet, cik daudz naudas būtu nepieciešams, lai mani uzpirktu, lai saņemtu 100 000 eiro kukuli?
Uzņēmējs pastāstīja, ka pagājušā gada oktobrī saņēmis informāciju, ka pret viņu tiek gatavots kriminālprocess. “Jāatzīst, ka man teica policija,” viņš teica. 5.novembrī Ramoliņš nosūtīja ziņojumu valsts augstākajām amatpersonām par to, ka manā rīcībā ir informācija, ka pret mani un manu ģimeni tiek gatavots rīkojums.
Pēc tam viņš ar pierādījumiem devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ziņošana KNAB un iesaistīšanās, kā pats saka, “spēlēšanās” ar VID darbiniekiem bija pietiekami riskants solis, lai pierādītu savu nevainību. (..) Ja VID amatpersonas pret mani būtu veikušas procesuālās darbības, pirms mums izdevies pierādīt, ka pret mani tiek pastrādāts noziegums, tad finālā es būtu tādā situācijā, ka man nebūtu nekādu izredžu. Es droši vien slēgtu visus bankas kontus, man būtu problēmas ar kredītu, man būtu problēmas ar visu iespējamo finanšu sistēmā, un tas būtībā neļautu mums attīstīties. (..) man neviens neticētu, ka es neesmu šis noziedznieks,» viņš skaidroja raidījumā, piebilstot, ka arī VID viņu izsekojis.
Tiekoties ar VID amatpersonu, kokapstrādes meistaram teikts, ka šis galds ir gan grozāms, gan funkcionāls. Viņa gadījumā procesa safabricēšana un naudas izspiešana radīja slogu cita uzņēmēja interesēm. Tomēr tiek izmantota arī neobjektīva pieeja reālo procesu izpētei, cenšoties pierādīt kādu punktu. “Kad īsti noziedznieki, kuriem ir kaut kādi finanšu noziegumi, samaksājot attiecīgu nodevu, šos noziegumus var padarīt mazāk smagus vai pat ar laiku tie var beigties vispār,” pieļāva uzņēmējs. Uzbrukums notika 90. gadiem raksturīgā stilistiskā manierē. Viņi ir bandīti, bet viņiem ir oficiālas identifikācijas kartes,» piebilda Ramoliņš.
Iepriekš viņš medijiem skaidroja, ka uzbrukumi saistīti ar konkurentu kokrūpniecībā. Paldies par ieguldījumu. Tas, visticamāk, izdarīts ar politiskā spēka “Attīstībai/Par” atbalstu. Daudzi nozarē strādājošie uzskata, ka pastāv konflikts starp Ramoliņu un cita nozares uzņēmuma “PATA Group” vadītāju Uldi Mierkalnu. Raidījumā Ramoliņš komentēja arī kokmateriālu tirdzniecības procesus. Piemēram, viņš kritizēja “Latvijas valsts mežiem” par kokmateriālu pārdošanu par ievērojami zemāku cenu nekā tirgū.
Uzņēmējs stāstīja, ka kritums kokrūpniecības tirgū ir saistīts ar pieprasījumu pasaules tirgos. Kad krīt pieprasījums pēc zāģmateriāliem, ja sākas būvniecība. Uzņēmums Ramoliņa dibināts 1994.gadā, un pērn tas uzrādījis vairāk nekā 9 miljonu eiro peļņu. Raidījumā “1:1” viņš arī atzina, ka 2007.gada krīzes laikā viņam nācies maksāt aplokšņu algas. “Diemžēl jā. To es varu teikt godīgi, un es pat netaisos melot. Iepriekš uzņēmējs ir kritizējis nozari par aplokšņu algu maksāšanu. Viņš joprojām uzskata, ka ir jāmaina veids, kā tiek pierādītas aplokšņu algas. Viņaprāt, faktu pierādīt nebūtu atbildīgo iestāžu pienākums, taču uzņēmējam būtu jāatklāj, kā viņš var noturēt darbinieku ar, piemēram, trīsreiz zemāku atalgojumu nekā vidēji nozarē.
