Iespaidīgs podu augs, kas apburs jūs ar savu izskatu. Tā ziedēšana ilgst visu vasaru, un tā skaistie ziedi ne tikai iepriecina acis, bet arī piepilda telpu ar jasmīnam līdzīgu aromātu
Lai gan tā audzēšana var būt izaicinoša, ja nodrošināsiet tam nepieciešamos apstākļus, tas kļūs par izcilu interjera dekoru. Uzziniet, kā pareizi kopt stefanoti.
Stefanotis – Madagaskaras zieds
Stephanotis floribunda, pazīstams arī kā pušķveida stefanotis, ir košs podu augs, kura dzimtene ir Madagaskara. Dabā tas ir mūžzaļš toinaceae dzimtas kāpelētājs, kas var sasniegt pat vairāk nekā 5 metru augstumu. Šim augam ir VU (Vulnerable) statuss Sarkanajā grāmatā, jo tas ir uz pazušanas robežas. Mūsu klimatiskajos apstākļos stefanotis tiek audzēts podos, kur tā augstums reti pārsniedz 2,5 metrus. Tā stublāji ir gari – pie pamatnes tie ir koksnaini, bet galotnē lokani un klāti ar tumši zaļām, spīdīgām lapām.
Sākot no maija, uz stefanota stublājiem parādās daudz balti zvaigžņu veida ziedi, kas sakārtoti vaļējās ziedkopās. Tie piesaista ar savu skaistumu un intensīvo jasmīna aromātu, tāpēc augu dēvē arī par “Madagaskaras jasmīnu” vai “kāpjošo jasmīnu”. Stefanotis zied līdz pat septembrim, dažkārt arī oktobrim. Šis augs ir ne tikai smaržīgs podu augs, bet arī bieži izmantots kāzu pušķos un īpašos notikumos. Tā baltie ziedi var piepildīt telpu ar dabisku smaržu, aizstājot mākslīgos aromatizētājus. Tas būs lielisks papildinājums jebkuram zaļajam stūrim jūsu mājās.
Kā audzēt stefanoti
Stefanotis izceļas ar burvīgo jasmīnam līdzīgo aromātu un ilgstošo ziedēšanu. Lai gan tas prasa rūpīgu kopšanu, nodrošinot tam pareizos augšanas apstākļus, tas priecēs jūs daudzus gadus. Tā kā šis augs ir kāpelētājs, tam nepieciešams balsts, piemēram, bambusa nūjas, stiepļu apļi vai sienas režģi.
Apgaismojums un temperatūra
Stefanotis jānovieto gaišā vietā, taču jāizvairās no tiešiem saules stariem, jo tie var kaitēt auga lapām. Pārāk tumšā vidē tas attīstīs garus, izstīdzējušus stublājus un ziedēs mazāk. Stefanotis ir jutīgs pret vietas maiņu – pat neliela podiņa pagriešana var izraisīt lapu un ziedu nobiršanu. Ideāla vieta mājās ir uz palodzes austrumu vai rietumu pusē. Ziemā augu vēlams turēt 12–15 °C temperatūrā, jo tas zied tikai pēc atpūtas perioda.
Mitrums un laistīšana
Stefanotis ir ļoti jutīgs pret pēkšņām temperatūras izmaiņām un caurvēju, kas var to bojāt. Pārāk augsta temperatūra izraisa lapu dzeltēšanu un nokalšanu, bet aukstums – vājumu un caurspīdīgas lapas. Augam nepieciešama laba kvalitātes augsne, kas nedrīkst būt pārāk mitra vai pārāk sausa. Ideāla pH vērtība ir 5,5–6,5. Augs labi aug podu augsnes un māla granulu maisījumā, kas palīdz novērst pārmērīgu mitruma uzkrāšanos.
Laistīšana jāveic bagātīgi, īpaši aktīvās augšanas laikā. Saknēm jāsaglabā pastāvīgs mitrums, taču jāizvairās no pārlieku mitras augsnes, kas var izraisīt sakņu puvi. No vēla rudens līdz pavasarim laistīšanu ieteicams samazināt. Stefanotis dod priekšroku augstam gaisa mitrumam, tāpēc, ja temperatūra pārsniedz 22 °C, tas jāapsmidzina ar remdenu ūdeni.
Mēslošana
Ziedēšanas laikā stefanotis jāmēslo ik pēc 2–3 nedēļām ar šķidru mēslojumu. No aprīļa līdz septembrim augu var papildus barot reizi 4–8 nedēļās. Ilgtermiņa mēslošanas preparātus ieteicams lietot pavasarī un vasarā. Pēc iegādes augu nav nepieciešams mēslot, to var sākt darīt gadu pēc pārstādīšanas.
Apgriešana un pārstādīšana. Stefanotis apgriešana jāveic aprīlī, pirms sāk veidoties jauni dzinumi. Dzinumi jāsamazina vismaz par 1/3, bet ne vairāk kā par 2/3, lai kontrolētu auga izmēru. Mīkstos dzinumus jāgriež ar asu nazi, bet koksnainās daļas – ar dārza šķērēm. Pārstādīšana jāveic ik pēc diviem gadiem, lai nodrošinātu auga augšanu. Katru gadu jānomaina arī augsnes virskārta, lai bagātinātu substrātu.
Stefanotis pavairošana
Stefanotis pavairo no pavasara līdz vasaras sākumam, izmantojot 8–12 cm garus spraudeņus no neziedošiem stublājiem. Tos ievieto mitrā kūdras un smilšu maisījumā, pārklāj ar plēvi un tur 18–20 °C temperatūrā, līdz tie sakņojas (aptuveni 8–10 nedēļas). Kad saknes ir pietiekami attīstījušās, augus var stādīt pastāvīgā vietā.
Visbiežāk stefanotis cieš no hlorozes, ko izraisa nepareiza kopšana, piemēram, laistīšana ar pārāk kaļķainu ūdeni. Tas izraisa lapu dzeltēšanu un pumpuru nobiršanu. Lai novērstu šo problēmu, augam jānodrošina dzelzi saturošs, mīksts ūdens.
Stefanotis var uzbrukt dažādi kaitēkļi, piemēram:
Zirnekļērces – tās atpazīstamas pēc smalkiem tīkliem uz lapām.
Miltu blaktis – uz lapām parādās balti, pūkaini veidojumi.
Zvīņveida kukaiņi – tie maskējas uz lapām un stublājiem, bet uzmanīgi ieskatoties, tos var pamanīt.
Kopsavilkums
Stefanotis nav viegli audzējams, taču, ja ievērosiet galvenos kopšanas principus, tas jūs iepriecinās ar skaistiem un aromātiskiem ziediem.
Galvenās prasības:
✔ Piemērota, gaiša vieta bez tiešiem saules stariem.
✔ Laistīšana ar nekalcificētu ūdeni, vasarā bagātīgi, ziemā mēreni.
✔ Optimāla temperatūra 18–22 °C (ziemā 12–15 °C).
✔ Mērena mēslošana no marta līdz jūlijam.
✔ Uzmanīga pārstādīšana, lai nesabojātu saknes.
✔ Miera periods ziemā, lai nodrošinātu bagātīgu ziedēšanu pavasarī.
Ievērojot šos noteikumus, stefanotis kļūs par jūsu mājas zaļo dārgumu!
[…] Augs, kas smaržo un izskatās kā jasmīns, bet aug podos un priecē ar ilgu ziedēšanas laiku […]