Ziemā elpceļi kļūst daudz jutīgāki, tādēļ ar klepu sastopas teju ikviens no mums. Taču tas nenozīmē, ka klepu drīkstam atstāt bez ievērības. Kāpēc rodas klepus, kā to ārstēt un kādām pazīmēm pievērst īpašu vērību – konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja pneimonoloģe-alergoloģe Ineta Grīsle un BENU Aptiekas farmaceite Ineta Kalnbirze.
Imunitātes un miera nozīme
Kā skaidro I.Grīsle – galvenais iemesls, kāpēc ziemā parādās klepus, ir tas, ka mūsu elpceļu gļotādas kļūst uzņēmīgākas pret infekcijām. To veicina mitrais un vēsais āra gaiss, kas elpceļiem ne visai patīk, kā arī apkures sezonas veicinātais sausais gaiss telpās – tā ietekmē mitrums iztvaiko arī no gļotādām un elpceļi kļūst ievainojamāki, uzņēmīgāki pret vīrusiem un baktērijām. Ja imunitāte stipra, šī apstākļu maiņa neko daudz neietekmē. Tādā gadījumā bronhi baktērijas, kas tajos iekļuvušas, ar savām bārkstiņām satver, iznīcina un vienkārši izvada laukā, pirms slimība vispār sākusies. Taču, ja imunitāte nav tik spēcīga, bijis daudz stresa, pārgurums darbā, ir kādas hroniskas kaites, organisms tik aši nenoreaģē uz bacili, un tas var sākt uzdarboties.
Jāteic, ka vīrusa izraisītam klepum īpašas ārstēšanas nav, tāpēc galvenais ir mazināt slimības simptomus, lai slimošanu būtu vieglāk pārlaist. Savukārt organismam vīrusu ātrāk uzveikt palīdzēs miers – jāpaguļ, jāiepauzē. Tas būtībā ir galvenais iemesls, kāpēc klepus, tā teikt, aiziet dziļumā. Ja to neievēro, turpina ikdienas gaitas tikpat intensīvi, vīrusam klāt tiek pieķerts vēl kāds nelāgs bacilis un mazs, nevainīgs klepiņš pārvēršas ilgā un nopietnā slimošanā.
Klepus klāt! Ko darīt?
Ārste uzsver – pirmais nosacījums ir vērot sevi, pievērst uzmanību, kāds ir klepus, un nemesties uzreiz tam virsū ar nopietniem medikamentiem.
Praktiski padomi:
• Pamanot pirmos slimības simptomus, ļoti piemēroti ir dabas līdzekļi, piemēram, māllēpju, pelašķu, ceļmallapu, gaiļbiksīšu, aveņu, liepziedu tēja. Arī klepus sīrupi ar dabīgu sastāvu uz augu bāzes – tie gan veicina atklepošanu, gan darbojas pret iekaisumu.
• Svarīgi slimības laikā mitrināt elpceļu gļotādas, ļoti labi te noder dažādas aptiekās nopērkamas augu eļļas, piemēram, smiltsērkšķu, timiāna, arī ar propolisu. Eļļu lietošana gan dziedēs un mitrinās iekaisušo rīkles gļotādu, gan aizsargās to no jaunu baciļu pieķeršanās.
• Ja ir mokošs, sauss klepus, palīdzēs sūkājamās tabletes, kas satur augu ekstraktus, – tās mitrinās iekaisušo gļotādu, un klepus būs mazāks, ne tik kairinošs.
• Ja klepus neļauj naktīs gulēt, var noderēt medikamenti, kas nomāc klepu.
• Ja ir arī temperatūra, sāpes, pāris dienu var palietot kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem.
Palīgā, krēpas!
Elpceļu iekaisumam ir vairākas fāzes, stāsta I.Grīsle. Sākumā ir izteikta tūska, tāpēc klepus ir sauss. Vēlāk iekaisums pāriet krēpu fāzē, kad it kā kļūst vieglāk, tāpēc to bieži saista ar atveseļošanos. Bet – arī ilgstošs, mitrs klepus nav labs, jo liecina par to, ka krēpas veidojas arvien no jauna.
Labas krēpas, kas neliecina par bakteriālu infekciju, ir gaišas, baltas, putainas, reizēm arī gaiši dzeltenīgas, bet tādas noteikti arī jāklepo ārā. Lai tās kļūtu šķidrākas un būtu vieglāk atklepojamas, jālieto daudz šķidruma – tējas, ūdens. Ja atkrēpoties ir grūti, jūtams, ka krūtis ir pilnas, bet ārā nekas nenāk, talkā var ņemt bezrecepšu līdzekļus krēpu šķidrināšanai jeb mukolītiķus. Šo vielu saturošie medikamenti palīdz krēpām gan veidoties, gan arī veicina atkrēpošanos – liek aktīvāk kustēties skropstiņām, kuras izklāj bronhus, un krēpas tādā veidā labāk tiek izvadītas ārā. Tiesa, nav pierādīts, ka, šos līdzekļus lietojot, vajadzēs slimot īsāku laiku un klepus ātrāk beigsies, taču tie noteikti palīdz atlabt komfortablāk.
Bērniem atkrēpošanu var arī veicināt viegla krūškurvja masāža. Iztīrīt bronhus no krēpām palīdz arī elpošanas vingrinājumi. Lūk, viens no tiem: trīs četras reizes no vietas caur degunu veic dziļas ieelpas un caur muti (saliekot lūpas svilpītē) maksimāli strauji visu izelpo. Bet – to dari tikai sēdus vai guļus.
Kad jādodas pie ārsta?
Vīrusa izraisītam klepum, ja laikus sākta ārstēšana, būtu jāpāriet 14 dienu laikā, bet, ja jau nedēļu sēdēts mājās, dzertas tējas, pūstas kaklā eļļiņas, bet klepus tikai pieņemas spēkā, tad gan vērts parādīties ģimenes ārstam, jo, iespējams, vajadzīga nopietnāka ārstēšana.
Bīstamie simptomi, kad pie ārsta jādodas nekavējoties, – ja krēpās parādās asinis, kļūst grūti atklepoties, ilgi nekrītas temperatūra, ir sauss klepus ar sēcošu elpu un tās trūkumu. Pazīmes, kas var liecināt par plaušu karsoni: liels nogurums, nespēks, apetītes zudums, augsta temperatūra. Arī, ja krēpas kļūst tumšas, zaļas, brūnganas, tas nozīmē, ka vīrusam pievienojusies baktērija, tāpēc steigšus jādodas pie ārsta, kurš, visticamāk, izrakstīs antibiotikas.
Negribi klepu? Rūpējies par degunu!
Būtībā deguns ir kakla un dziļāko elpceļu sargs. Ja deguns strādā labi – nav aizlikts vai arī, gluži otrādi, visu laiku nepil -, tas izdara galveno uzdevumu elpceļu veselības uzturēšanā. Proti, deguna gļotāda samitrina ieelpoto gaisu, attīra to un tālāk aizvada uz kaklu un dziļāk elpceļos. Tādā gadījumā arī infekcijām mūsos iekļūt ir grūtāk, jo deguns darbojas kā filtrs. Savukārt, ja deguns visu laiku ir tekošs vai ciet, tad tas nespēj pilnvērtīgi veikt savu funkciju un cilvēks ir spiests elpot caur muti. Tādā gadījumā, ieelpojot caur muti gaisu, kas nav attīrīts un sasildīts, rodas gļotādas kairinājums un klepus. Pētījumos pierādīts: ja deguns ir ciet un cilvēks caur to nespēj paelpot, vīrusiem drīzāk pievienojas baktērijas, kas slimību saasina un paildzina atveseļošanos. Palīdzēt deguna veselībai var deguna pilieni, kas satur aktīvās vielas oksimetazolīnu vai ksilometazolīnu. Tiesa, tos nedrīkst lietot ilgstoši, bet no septiņām līdz desmit dienām – droši.
Padomi elpceļu labsajūtai un veselībai
Ārste iesaka – ja ziemā ģimenē kāds bieži slimo ar elpceļu kaitēm, vērts iegādāties speciālu gaisa mitrinātāju. Pietiekams gaisa mitrums telpās palīdzēs mitrināt arī elpceļu gļotādas, un tās nebūs tik uzņēmīgas pret infekcijām.
Tāpat ieteicams apkures sezonā bieži un pareizi vēdināt telpas. Tas nozīmē, ka līdz galam jāatver logs un kārtīgi jāizvēdina telpa. Ja logu tur vaļā ziemas vēdināšanas režīmā, kad pavērta ir tikai maza spraudziņa, tas nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu, tikai ļauj telpā nepārtraukti ieplūst vēsākam gaisam.
Ir jāņem vērā arī tas, ka daudzu klepus sīrupu sastāvā ir pretklepus medikamenti – ja krēpu ir daudz, tos nedrīkst lietot, jo, nosmacējot klepošanas refleksu, tiek aizturēta krēpu izdale – tas var kļūt bīstami, uzsver I.Grīsle.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Ineta Kalnbirze iesaka – ja klepus ir sauss, jālieto līdzekļi, kas to mazina un neļauj iet dziļumā. Tam noder preparāti ar dažādiem ārstniecības augiem – sīrupi, tabletes, kapsulas. Savukārt, ja klepus ir mitrs, svarīgi veicināt krēpu šķidrināšanu, kā arī atkrēpošanos, lai tās varētu labāk izvadīties. Šim nolūkam der arī augu preparāti ar efeju, Islandes ķērpi, priežu pumpuriem, timiānu un homeopātiski līdzekļi.
Nevajag aizmirst arī par pretklepus zāļu tēju ārstnieciskajām īpašībām. Aptiekās pieejamas tējas, kuru sastāvā ir viens augs, kā arī vairāku augu maisījumi. Turklāt steidzīgajiem, kam nav laika slimot un gulēt mājās, ārstniecības augu tējas ir safasētas mazās, vienreizlietojamās paciņās. Remdenai tējai var pievienot medu. Papildus noteikti ieteicams lietot C un D vitamīnu – tie stiprina imunitāti un palīdzēs ātrāk atveseļoties, kā arī noderēs profilaksei.
Ja klepus nepāriet, lietojot ieteiktos līdzekļus, ko nosaucu, noteikti jāvēršas pie ārsta, kas ieteiks citu ārstēšanas veidu ar recepšu medikamentiem.
“BENU aptiekas” ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 73 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.
