Kā runāt ar bērnu par drošu interneta lietošanu – drossinternets.lv vadītājas Maijas Katkovskas padoms.
Bieži vien vecāki ir tie, kas saviem bērniem dāvina viedierīces, tāpēc vecākiem ir svarīgi izglītot bērnus par drošību tiešsaistē. Jo ātrāk vecāki varēs saviem bērniem izskaidrot, kas ir internets un kā tajā uzvesties, jo labāk. Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ir svarīgi saprast, kā var izmantot internetu un kādas problēmas rodas. Ja vecāki interesējas par to, ko viņu bērns dara internetā, bērns vienmēr jutīsies ērti runāt ar viņiem par visu, kas ir noticis. No vienas puses, ja vecāki ir palaiduši garām tiešsaistes attīstības sākuma posmus un cenšas ierobežot bērna piekļuvi internetam, tas tikai radīs nepatikšanas. Bērns nesapratīs, kāpēc jūs tagad mēģināt viņam kaut ko iestāstīt un ierobežot piekļuvi, ja iepriekš nekas tāds netika darīts.
Pirmsskolas un pamatskolas skolēniem ir jāapzinās interneta pamatprincipi — kas tas ir, kā tas darbojas un kādas briesmas tas rada. Ļaujiet bērnam saprast, ka atrasties internetā ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai es un mans telefons. Piemēram, septiņus gadus veca meitene izveido TikTok kontu, pārkāpjot noteikumus (TikTok vecuma ierobežojums ir 13 gadi) un ievieto tur dažādus video – viņai vajadzētu saprast, ka viņas rīcībai var būt nopietnas sekas. Publicējot jebkuru saturu internetā, bērnam ir jāapzinās, ka to varēs redzēt visi – ne tikai draugi, bet arī vecāki, kaimiņi, skolotāji un jebkurš svešinieks.
Pirms attēla vai fotoattēla ievietošanas tiešsaistē, bērnam jāpajautā sev, vai viņš ir gatavs to kopīgot ar pasauli. Jums arī jāapzinās, ka informācija, kas tiek izplatīta slēgtās grupās, nav slepena, un cerēt, ka neviens cits to neredzēs, ir naivi. Grupas saturu bieži pārpublicē grupas dalībnieki, un tas sasniedz daudz plašāku auditoriju.
Otra svarīga lieta ir pārliecināties, ka virtuālās vides izmantošanas laiku un noteikumus visi ir uz vienas lapas. Mēs jau esam piešķīruši piekļuvi tai bērniem, tāpēc ir pienācis laiks sākt! Jums pat var būt nepieciešams uzrakstīt noteikumus uz papīra un piespraust to pie ledusskapja durvīm. Noteikumi jāievēro gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo nevar būt tā, ka bērnu nelaiž pie vakariņu galda, bet vecāki ir aizņemti ar telefoniem. Mazākiem bērniem labi noder līdzsvarota pieeja, piemēram, pusstundu lasot grāmatu, pēc tam tikpat ilgu laiku spēlējot spēles vai skatoties video savā tālrunī. Jo ātrāk mēs ieviesīsim noteikumus par interneta lietošanu, jo vieglāk bērni pieradīs pie domas, ka ir laiks telefona zvaniem un internetam, un ir laiks citām aktivitātēm. Nav ieteicams lietot internetu pirms gulētiešanas, jo tas var būt diezgan garlaicīgi, un bērni, īpaši pusaudži, bieži vien vēlu aizmieg un viņiem ir grūtības pamosties no rīta.
Bērnam ir svarīgi zināt, ka jebkurā situācijā, kad viņš var būt noraizējies vai apmulsis par internetu, viņam jāsazinās ar vecākiem vai kādu citu pieaugušo.
Svarīgi arī, lai paši vecāki adekvāti reaģētu uz redzēto – nekādā gadījumā nedrīkst vainot bērnu, ja pie viņa vērsies pieaugušais, mēģinājis ar bērnu nodibināt kontaktu vai ar manipulatīvām metodēm mēģinājis izvilināt kādu informāciju. Ne jau bērns ir vainīgs, bet pieaugušais, ka tā notiek!
Jaunajā gadā mēs uzsākām sociālo kampaņu ar nosaukumu Bīstama draudzība tiešsaistē, lai brīdinātu bērnus par draudiem tikt pavedinātiem tiešsaistē. Mēs sadarbojāmies ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai tas notiktu. Kampaņai tika izstrādāts īpašs rīks.lv bērniem, vecākiem un pedagogiem, ar kuras palīdzību var noskaidrot, vai bērna draudzība internetā ar viņam nepazīstamu cilvēku dzīvē ir droša un vai aiz tās neslēpjas kāds pieaugušais ar ļauniem nodomiem. Vecāki un pedagogi šo rīku var izmantot, lai atbildētu uz jautājumiem par bērna sniegto informāciju. Pēc atbildēm uz jautājumiem tiek sniegts padoms, kā rīkoties. Apzinoties situāciju, ir ļoti svarīgi meklēt palīdzību un nekad neatstāt bērnu vienu ar šo problēmu. Kopš kampaņas “Bīstamā draudzība internetā” sākuma vairāk nekā seši tūkstoši bērnu ir dalījušies savos stāstos, atklājot, ka vairāk nekā divdesmit procenti no viņiem ir kaut kādā veidā cietuši no interneta plēsoņām. Milzīgs skaits, ko var samazināt tikai, mācot bērnus arvien vairāk.
Bērniem un pusaudžiem ir jāmāca par atbildību, lietojot internetu. Patlaban vienaudžu kiberhuligānisms jeb emocionāla pazemošana internetā ir ļoti izplatīta parādība, tāpēc bērniem vajadzētu mācīt, ka ir nepareizi darīt citiem to, ko viņi nevēlas, lai viņi viņiem dara – pazemot, ņirgāties vai ņirgāties par bildēm. . Ikvienam jaunajam interneta lietotājam ir jāapzinās, ka ikviens, kurš ir kaut kādā veidā vajāts, samulsināts vai aizvainots, var vērsties pēc palīdzības policijā un tiesībsargājošajās iestādēs. Neviens nevar paslēpties internetā, pat ja mēģina izmantot anonīmu profilu vai viltus vārdu – Pol***ja ātri noskaidros vainīgo. Vecākiem vajadzētu mudināt bērnus nebūt vienaldzīgiem un nedalīties ar pazemojošiem, aizskarošiem un nežēlīgiem video, bet gan pastāstīt par tiem vecākiem vai skolotājiem.
Internetā bieži nonāk bildes, kurās redzami kaili jaunieši. Viens strīds ātri noved pie aizvainojošu ziņojumu un satraucošu attēlu daudzuma, kas tiek kopīgots ar citiem.
Lai gan šī ir diezgan intīma un sensitīva tēma, vecākiem noteikti par to jārunā ar saviem pusaudžiem, jo bērniem ir jāsaprot, ka ikreiz, kad viņi nosūtīs šādu fotogrāfiju kādam citam, pastāv ļoti liela varbūtība, ka to ieraudzīs daudz vairāk cilvēku. un tas var būt ļoti nepatīkami un radīt lielas ciešanas. Ja pusaudzis vai jaunietis vēlas nosūtīt fotogrāfiju savai pašreizējai simpātijai, viņam vismaz jāpārliecinās, ka fotogrāfijā nav redzama neviena seja un sūtītājs nav uzreiz atpazīstams. Tomēr, ja kāds intīms vai neglaimojošs fotoattēls ir noskatīts publiski, pusaudzim jāzina, ka viņš nav viens ar savu problēmu un ir iespēja viņam palīdzēt. Ja bērns nekavējoties spēj runāt ar saviem vecākiem, tas ir labākais rīcības veids. Taču, ja vecākiem ir kauns, var sazināties ar palīdzības dienestu. Izmantojot interneta tumšākos stūrus, mēs varam palīdzēt noņemt no interneta fotoattēlus vai videoklipus, kuros bērns atrodas kompromitējošā stāvoklī. Šādos gadījumos ir svarīgi nekavējoties ziņot par aizskarošu saturu attiecīgā sociālā tīkla administrācijai, lai tas pēc iespējas ātrāk tiktu izdzēsts.
Internets ir vieta, kur tiek dalītas bīstamas problēmas. Latvijā vēl nesen bija modē braukt aiz trolejbusa, arī bērni un jaunieši tiek izaicināti apēst karoti kanēļa, kas var izraisīt aizrīšanās un nosmakšanu. Tas viss tiek uzņemts un kopīgots tiešsaistē. Tāpēc vecākiem ir labi sekot līdzi jaunumiem un aktualitātēm dažādos sociālajos tīklos. Ir izdevīgi, ja vecāki ir arī bērna draugu vidū sociālo tīklu kontos vai ir kāds radinieks, kurš var informēt vecākus par bērna interesēm un aktivitātēm.
Vecākiem noteikti ir jārunā ar saviem bērniem par riskantās izklaides briesmām, un svarīga ir arī redzēto satraucošāko izaicinājumu apspriešana. Ir svarīgi arī pajautāt bērnam, vai viņš ir redzējis šos izaicinājumus vai saprot, cik tie ir bīstami.
Tomēr, runājot par šīm tēmām, vecākiem vajadzētu būt uzmanīgiem, lai neiedrošinātu bērnu, kurš tos nav redzējis, skatīties un eksperimentēt. Jācer, ka vecāki labi pazīst un pazīst savu bērnu, tāpēc atradīs pieeju, kā pareizi izrunāt jautājumus ne tikai par riskantu izklaidi, bet arī citām tēmām. Spēcīgas ģimenes attiecības palīdzēs bērnam uzticēties saviem vecākiem un viņš vērsīsies pie viņiem pēc padoma, kad saskarsies ar raizēm tiešsaistē.