Kraukšķīgas, pikantas, neticami gardas maizītes. Vai tās var pagatavot burtiski no miltiem un piena. Šajā receptē nebūs ne rauga, ne cepamās sodas, ne cepamā pulvera
Taču neviens neticēs, ka ar minimālu sastāvdaļu daudzumu var iegūt tik gardu rezultātu. Izmēģiniet paši, un jūs redzēsiet, ka viss ir iespējams. Galvenais – pareiza mīcīšana un stingra instrukciju ievērošana. Precīzas sastāvdaļas atradīsi raksta beigās.
Gatavošanas instrukcija soli pa solim:
1.Pienu ielej dziļā traukā un pievieno tam sviestu un sāli. Visu samaisa ar lāpstiņu vai karoti. Ieber miltus, tos izsijājot. Ātri mīcīt mīklu ar rokām un iegūto diezgan biezo gabaliņu atstāt “atpūsties” zem pārtikas plēves apmēram 10 minūtes.
2.Tad sadaliet to 4 daļās un katru daļu izrullējiet lodītē. Atstājiet mīklas gabaliņus zem pārtikas plēves uz 5 minūtēm. Pēc tam paņem vienu, kārtīgi izrullē to ar rullīti.
3.Ar ceturtdaļu no kopējā tilpuma sviesta (iepriekš izkausēta) vienmērīgi ietaukot mīklas virsmu. Ņem otru bumbiņu un izrullē to tikpat lielu kā pirmo. Otru kārtu liek uz ietaukotās pirmās kārtas. Virsmu atkal pārklāj ar sviestu.
4.Salieciet tās rullī un pēc tam iegūto “desu” satiniet “gliemežvāku” formā. Ieliekam to pārtikas plēvē saldētavā uz 30-40 minūtēm. Pēc pusstundas mīklu izņemam no saldētavas, noliekam uz darba virsmas, pārkaisa ar miltiem un izvelkam 1-1,5 cm biezā plācenī.
5.Liek to uz pergamenta, kas ievietots cepamajā traukā. Uz mīklas virsmas uzsmērē vienu neapstrādātu olas dzeltenumu un ar dakšiņu izveido apļveida rakstu. Maizītes vidū pārkaisiet dažas sezama sēklas – tā būs garšīgāka un skaistāka. Cep 170 grādu temperatūrā 35-40 minūtes.
To pašu dariet ar trešo un ceturto mīklas gabaliņu, un no šī sastāvdaļu daudzuma mums būs divas greznas un garšīgas plātsmaizes.
Sastāvdaļas:
silts piens – 1 glāze (200 ml)
sāls – 1 tējkarote
augu eļļa – 2 ēd.k.
milti – 600 g
sviests vai margarīns – 100 g
Dekorēšanai:
olu dzeltenumi – 2 gab.
sezama sēklas – 50 g
Vienkārši ieklausieties kraukšķī, kad atlaužat gabaliņu šīs brīnišķīgās mīklas. Aromātiski, garšīgi, un sastāvdaļas ir minimālas! Šādos brīžos var saprast, kāpēc uzskata, ka maize ir visa pamatā. Un kā gan varētu būt citādi?