No slimošanas ir iespējams izvairīties, ja dzīvojam harmonijā ar sevi – savu ķermeni, garu un dvēseli. Gudra doma, taču realitātē visnotaļ grūti izpildāma.
Turklāt dažkārt nopietna slimība ir kā pēdējais “salmiņš”, ko sniedz Visums, lai mūs “atmodinātu”. Piemēram – cilvēks ēd nepiemērotu ēdienu, dzīvē pieļauj neētiskas rīcības – un viņu apstādināt nespēj neviens, pat ne mamma vai policija. Taču ar laiku slimība sāk lauzt viņa ķermeni un liek mainīties. Slimība asociējas ar diskomfortu – ja sēžam neērtā krēslā, mēs pakustamies, jo šī pozīcija nav mums ērta (neskatoties uz to, kā sēž visi pārējie), vai ne tā? Tas pats notiek ar slimošanu – slimība, kas rada apgrūtinošus simptomus, neizbēgami rosina pakustināt smadzenes un aizdomāties – ko varam iesākt, lai uzlabotu savu veselību, skaidro ārste, lektore un ājurvēdas uztura speciāliste GUNA VILKA.
Ājurvēdā ir aprakstītas 32 slimību cēloņu kategorijas, piemēram – iekšķīgi un ārēji faktori, vides un individuālās karmas faktori, ar konstitūciju saistīto slimību faktori, nervu bojājumu izraisītas slimības, apziņas traucējumu un laika noteiktas slimības, maņu pārkairinājums, uzturs, kas neatbilst individuālajām vajadzībām, kā arī daudzi citi iemesli. Šie cēloņi, gluži kā pilieni ūdens glāzē, dzīves laikā krājas un krājas. Ārste turpina:
Sākuma stadijā var manīt pirmos simptomus – vēdera pūšanās, viegla dedzināšana kuņģī, svara pieaugums. Diemžēl šie simptomi jeb ķermeņa signāli bieži tiek ignorēti, jo tajā brīdī pietiekami būtiski neietekmē dzīves kvalitāti, tādējādi šķiet maznozīmīgi. Ja ignorēšana turpinās un neveselīgie cēloņi turpina augt, ūdens sāk līt pāri malām, ceļo pa organismu un baro slimību saknes. Slimību koks aug. Tad, kad tas jau dod augļus, izveidojas hroniska, nedziedināma slimība. Tāpēc – jo ātrāk cilvēks sāks mazināt cēloņus – jo efektīvāk viņš spēs atbrīvoties no slimības”.
Lasi vēl: “Simts slimību punkts” – tas jāmasē katru dienu!
Cilvēku slimības ir atkarīgas no rases, vides, klimata, vietējā uztura, mentalitātes, attieksmes pret dzimtu, no veida, kādā tiek audzināti bērni, arī individuālās karmas. Kopsaucējs veido valsts vai cilvēku grupas noslieces uz noteiktām slimībām. Guna Vilka dalās ar novērojumiem: “Eiropā ir augsts sirds-asinsvadu sistēmas un onkoloģisko slimību skaits, arī nervu sistēmas slimības sastopamas lielā vairumā.
Sirds problēmas ataino mīlestības trūkumu, audzējs – pašagresiju, bet nervi – pārslodzi un stresu. Eiropā, lai iekārtotos labā darbā, mums bieži jāaizmirst par mīlestību, tādējādi veidojas agresija pret sevi, kam seko pārslodze. Savādāk ir Indijā – tur ļoti populārs ir cukura diabēts. Kāpēc japāņi mazāk slimo ar onkoloģiskajām slimībām? Diez vai pie vainas būs zivis, drīzāk tā ir dzīves filozofija un attieksme pret dzīvi, cieņa pret dzimtu un tradīciju godāšana”.
Onkoloģija – karš pašam pret savu ķermeni
Onkoloģiskās saslimšanas ir kā pašagresijas palaišanas mehānisms, skaidro ārste un ājurvēdas uztura speciāliste. Ja ķermenis būtu kā valsts, kas iznīcina savus iedzīvotājus, tad varētu teikt, ka valsts slimo ar onkoloģisku slimību. Šī programma pārsvarā nāk no iepriekšējām dzīvēm. Mums visiem var būt kāda onkoloģiska saslimšana – vienam mazāka, citam lielāka. Tam, kuram ir maza programma – viņš ēd visu dzīvi, kā vien grib, dzer, ko grib un ir mūždien dusmīgs. Mūža beigās saslimst ar kādu ļaundabīgu audzēju un nomirst tikpat dusmīgs. Nākamajā dzīvē šis pats cilvēks piedzimst nu jau ar lielu programmu, jo iepriekš nejuta cieņu pret savu ķermeni un nedalījās ar labvēlību. Šajā dzīvē cilvēku dzīve piespiež ēst ļoti veselīgi un dzīvot pareizi, bet jau jauns viņš saslimst ar onkoloģisku slimību un agri nomirst.
“Onkoloģiskās slimības vēdiskajā astroloģijā pārvalda Ketu, un Ketu ir visu iepriekšējo dzīvju rezultāts. Tāpēc pateikt, vai – ēdot šajā dzīvē pareizi un veselīgi – mēs nesaslimsim ar vēzi, nevar. Bet, skatoties no augstākas perspektīvas, veselīga ēšana ir cieņas izrādīšana savam organismam, tāpēc tas vienmēr ir labi. Zinātniski, protams, ir pierādīts, ka pārmērīga cukura lietošana uzturā un skābas vides uzturēšana ķermenī veicina kancerogēno šūnu veidošanos. Tāpēc – lai gan pareizs uzturs nav simtprocentīga garantija, ka nesaslimsim ar vēzi – tā noteikti ir viena no labākajām lietām, ko varam darīt savam ķermenim, lai veicinātu mīlestību un saudzīgu attieksmi pret māju, kurā dzīvojam”, ar pārliecību dalās Guna Vilka.
Onkoloģija ir karš pašam pret savu ķermeni, un, kā jau jebkura kara ietvaros, ir jāmeklē tā cēloņi. Katram tie ir savi un ļoti individuāli. Jā, sveši ieteikumi reizēm ļoti veiksmīgi iedvesmo uz pozitīvām pārmaiņām, taču – cik dažādi mēs esam un cik dažādas ir mūsu vēlmes – tik neatkārtojamas var būt atrisinājuma iespējas.
Avots:
