Pērn vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8.4%, sasniedzot 1004 eiro. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes. Algu pieaugumu pērn veicināja gan minimālās algas kāpums (no 380 eiro uz 430 eiro), gan darba ņēmējam labvēlīgā darba tirgus situācija. Apstākļos, kad bezdarbs ir desmit gadu zemākajā līmenī un turpina sarukt un ekonomikā ir izteikts darbaspēka trūkums, saasinās konkurence par darbiniekiem, kas veicina darba samaksas pieaugumu. Algu kāpumu, visticamāk, sekmēja arī ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, kuru rezultātā pieauga oficiāli izmaksāto algu īpatsvars.
Vidējā alga pērn palielinājās pilnīgi visās nozarēs. Visstraujākais kāpums bija veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15.9%, kas saistīts ar veselības aprūpes sistēmas reformu. Savukārt vislēnāk vidējā alga auga finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 3.6%, kas daļēji saistīts ar biznesa modeļa maiņu vairākiem nozares spēlētājiem. Pārējās nozarēs vidējās algas kāpums bija robežās no 6-12%. Privātajā un sabiedriskajā sektorā algu pieaugums bija ļoti līdzīgs, proti, par 8.4% un 8.5%. Privātajā sektorā algu kāpums gada otrajā pusē nedaudz palēninājās, savukārt sabiedriskajā sektorā tas tieši otrādi kļuva straujāks.
Darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas ietekmē, lielākajai sabiedrības daļai alga pēc nodokļiem auga straujāk nekā alga “uz papīra”. Vidējā neto alga jeb tas, kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas, palielinājās par 9.9% un sasniedza 742 eiro. Ņemot vērā mēreno inflācijas kāpumu (2.5%), iedzīvotāju pirktspēja uzlabojās par 7.1%.
Šogad vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%, kas joprojām ir diezgan strauji. Algu kāpumu turpinās veicināt darbaspēka trūkums, taču pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn, jo izzudīs minimālās algas celšanas efekts. Algu kāpums uzlabos iedzīvotāju finanšu situāciju un veicinās mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, kas šogad būs galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājs. Uzņēmējiem būs aizvien vairāk jādomā ne tikai par to, kā atrast un noturēt darbiniekus, bet arī par to, kā uzlabot efektivitāti, kur investēt, lai varētu tikt galā ar augošajām darbaspēka izmaksām. Ja ražīgums netiek līdzi algu kāpumam ilgāku laiku, šāda situācija var negatīvi ietekmēt uzņēmumu pelnītspēju un konkurētspēju.
