Atgādināšu, ka sākotnēji Sigitas brālim Olafam Pulkam LIC vadītāja Baiba Rozentāle bija teikusi, ka ar ātro palīdzību uz LIC aizvestajai viņa māsai diagnosticēts norovīruss, kas neesot mirstamā kaite, un uzsākta rehidrācija, kas ir galvenā šīs saslimšanas ārstēšanas metode. Tomēr sievietes stāvoklis pasliktinājās, viņa tika aizvesta uz RAKUS, kur ārsti jau vairs nespēja palīdzēt un viņa nomira. Veicot autopsiju, patologi konstatējuši, ka Nā*es cēlonis bijis toksisks megakolons jeb smaga resnās zarnas darbības komplikācija. To nespēja atklāt ne infektologi, ne arī “Gaiļezera” Slim**cas ķirurgi. “Pasaulē, vidēji ņemot, apmēram trīsdesmit procentos šādu gadījumu cilvēks aiziet bojā,” apgalvo daktere Ķūse.
Straujā Sli**bas gaita ir pārsteigusi arī uz konferenci uzaicināto profesoru A. Danilānu. Viņš pirmo reizi savos 58 darba gados esot saskāries ar šādu netipisku gadījumu. “Paciente nomira intoksikācijas dēļ. Visā pasaulē dēļ tā mirst, tikai šoreiz tas bija neparasti, jo toksiskais megakolons attīstījās netipiski strauji. Manā praksē nav bijis tāda saslimšanas gadījuma, kad šī Sli**ba attīstās tik strauji un cilvēks nomirst divpadsmit stundu laikā.”
Lasi arī: Edijs Vītoliņš – Par heroīnu, cietumu un dzīvi skaidrā; Ļoti atklāta video intervija ar Ediju
A. Danilāns neuzskata, ka infektologi būtu pieļāvuši diagnostisku kļūdu. Viņi ārstēja norovīrusu, bet vēlāk, veicot mirušās sievietes autopsiju, patologs secinājis, ka Sigitai bijis enterokolīts. (No patologa, nevis ārstējošā ārsta LIC par to uzzināja arī Sigitas brālis.) Infektologi skaidro, ka norovīrusu un enterokolītu ārstējot līdzīgi. Tomēr uz jautājumu, kāpēc pacientes Vese***as stāvoklis pēkšņi tik ļoti sarežģījies, kāds iemesls bijis toksiskajam megakolonam, nespēj atbildēt ne LIC ārsti, ne arī patologi.
A. Danilāns uzskata, ka arī “Gaiļezera” Slim**cas ķirurgi, kuri Sigitu no Infektoloģijas centra saņēma ļoti smagā stāvoklī, nav konstatējuši to, ko jau pēc pacientes Nā*es atklājis patologs. Tomēr RAKUS ķirurģijas kl**ikas vadītājs profesors Guntars Pupelis uzsvēra, ka pacientei, kad viņu ieveda Slim**cas uzņemšanas nodaļā, jau bija iestājies septiskais šoks, strauji pazeminājās As**sspiediens un bija pamatīgi sirds ritma traucējumi. Ja pacientei Infektoloģijas centrā būtu bijusi adekvāta ārstēšana, viņu neatvestu uz RAKUS uzņemšanas nodaļu tik smagā stāvoklī. Pupelis uzskata, ka ķirurgi nav kļūdījušies un ka zarna, kas bija sarotējusies un plīsusi, ir nevis diagnostikas kļūda, bet fakts. Diemžēl minētajā patologu anatomu konferencē nepiedalījās neviens “Gaiļezera” ķirurgs, kas izmeklēja Sigitu, tāpēc pasākumu nevar pilnībā uzskatīt par objektīvu.
Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents un RAKUS galvenais speciālists ķirurģijā Haralds Plaudis sacīja, ka ļoti sarežģītos gadījumos, kad ir veikta pacienta autopsija, Nā*es cēloni paziņo patologs, nevis ārsts, kurš vēl nav paspējis iegūt slēdzienu no patologa. Tas var radīt nesaprašanu piederīgo vidū. “Tā ir diezgan bieži pieļauta ārstu kļūda, kad viņi izsakās pirms patologa oficiālā slēdziena,” norādīja Plaudis. Viņš esot iedziļinājies šajā nepatīkamajā medicīniskajā situācijā un uzskata, ka tik dramatisks scenārijs pacienta Sli**bas vēsturē notiek ļoti reti un viņam esot ļoti grūti prognozēt, vai pacientes dzīvība bija glābjama. “Šādā gadījumā medicīniskā palīdzība ir ļoti sarežģīta,” secināja ķirurgs Plaudis.
“Pacientes pēkšņā aiziešana mūžībā ir izgaismojusi nepilnības Slim**cas darbā, kuras nākotnē vajadzētu novērst. Esmu vērsis valdes uzmanību, ka Latvijas Infektoloģijas centrs ir monoprofila iestāde un ka tur nokļūst arī komplicēti pacienti, kuriem diagnozi iespējams noteikt daudzprofila ārstniecības iestādē jeb universitātes Slim**cā, kur ir visi nepieciešamie speciālisti, kas spēj pacientus novirzīt tur, kur viņi var saņemt vislabāko medicīnisko palīdzību,” sacīja Plaudis.
Visu rakstu un par situāciju ap Olafu Pulku vari izlasīt portālā veselam.lv, spiežot ŠEIT