Ja slikta elpa ir tikai aptuveni stundu no rītiem un, iztīrot zobus, pāriet, par to nevajag uztraukties, – mierina zobārstniecības kl**ikas “Adenta” zobārste Zane Tereščuka. Tā ir normāla parādība, jo miega laikā izdalās mazāk siekalu un netiek aizskaloti mutē sakrājušies nepatīkami smakojošie sēra savienojumi. To novēroja jau senie ēģiptieši, dienas sākumu dēvējot par sliktās elpas stundu. Šādu parādību var veicināt vēlas vakariņas, tāpēc maltīti vēlams ieturēt ne vēlāk kā 2–3 stundas pirms gulētiešanas.
Ja problēmu nav izdevies atrisināt un tā ļoti uztrauc, iespējams runāt, nepūšot gaisu uz āru. Kā to darīt, var patrenēties, lasot tekstu 30 centimetru attālumā no sveces tā, lai liesma nekustētos.
Sliktas elpas iemeslu ir ļoti daudz, un ne vienmēr tos var viegli atklāt. Visbiežāk vainojami bojāti zobi un pavirša mutes higiēna, kārtīgi nenotīrītas protēzes vai breketes.
Halitozi izraisa dziļi zobu kariozi bojājumi jeb, tautas valodā runājot, caurumi, kuros iekļūst un pūst ēdiena daļiņas, turklāt tās var iesprūst platās starpzobu spraugās. Sliktu elpu var veicināt arī saspiests zobu stāvoklis, kas sekmē aplikuma uzkrāšanos.
Zane Tereščuka novērojusi, ka halitoze visbiežāk raksturīga tiem, kuri cieš no smaganu iekaisuma. Kaut gan zobakmeni regulāri noņem, parasti problēma saglabājas visu mūžu, jo smaganu kabatās sakrājas mikrobi, kas veido sēra savienojumus. Rūpīgi ievērojot higiēnu, nevēlamo sīkbūtņu daudzumu var tikai samazināt.
Elpu bieži bojā tā sauktie detrīta korķi mandelēs, kad dziļās rievās sakrājas baktērijas, – tad jāvēršas pēc palīdzības pie ausu, kakla un deguna ārsta.
Nereti nākas just arī smēķētāju mutes smārdu, kas veidojas ne tikai no tabakas, bet arī mikrobu izdalītajām gāzēm.
Nopietns elpas bojātājs ir samazināts siekalu daudzums mutē. Tās ir ļoti svarīgas, jo palīdz nodrošināt normālu mutes mikrofloru un aizskalot barības paliekas. Mutes sausums bieži sagādā problēmas vecākiem cilvēkiem, kuri lieto daudz medikamentu, kā arī tiem, kuri sirgst ar izteiktu mazasinību, cukura diabētu, izkaisīto sklerozi un citām slimībām.
Halitoze raksturīga, ja mēlē ir dziļas rievas, kurās sakrājas aplikums. To var izraisīt arī mēles un lūpu pīrsings, ja no rotām netiek notīrītas barības paliekas.
– Nelāgais aromāts ir atšķirīgs. Piemēram, cukura diabēta pacientam no mutes plūst acetonam līdzīga smaka. Vēl to ietekmē medikamenti, piemēram, trankvilizatori, As**sspiedienu samazinoši līdzekļi, antibiotikas, – atklāj Zane Tereščuka.
Ār*te atzīst, ka ir grūti labot zobus pacientiem, kuri ēduši ķiplokus, jo tos izelpotajā gaisā var just līdz pat 12 stundām. Šajā ziņā tikpat nepatīkami ir sīpoli un alkohols. Īslaicīgi sliktu elpu rada kafija, taču nelāgais aromāts pāriet, padzeroties ūdeni.
Bieži vien mute smird pusaudžiem, kuri kārtīgi netīra zobus. Jauniešiem elpu mēdz sabojāt pusizšķīlušies gudrības zobi, zem kuru kapucītēm sakrājas strutas.
Ja mutes dobumā viss ir kārtībā, visbiežāk stomatologi sūta pie ausu, kakla un deguna ārsta. Piemēram, tie, kuri sirgst ar hronisku haimorītu, nesaprot, vai nelāgā elpa nāk no deguna vai mutes. Bērniem netīkamās smakas iemels var būt palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi.
Nereti ar sūdzībām par sliktu elpu jādodas pie gastroenterologa – to var izraisīt helikobaktērijas, atviļņa Sli**ba, kad skābe no kuņģa regulāri nokļūst barības vadā, kā arī citas gremošanas kaites.
Vēl nelabas smakas iemesls var būt čūlu veidošanās mutē, piemēram, vēža un AIDS slimniekiem, kā arī aknu un nieru Sli**bas, vitamīnu trūkums un daudzas citas kaites.
Kas vainas elpai?
Pašam noteikt slikto elpu ir grūti, jo pie tās pierod. Nereti arī moka bailes par nelāgu aromātu, kaut gan patiesībā tam nav ne vainas.
Lai būtu skaidrība, katrs pats to var pārbaudīt, iztīrot zobu spraugas ar diegu vai ar marles tamponu notīrot mēles mugurējās daļas aplikumu un paostot pēc 45–60 sekundēm. Kaut gan šī metode ir subjektīva, tomēr pēc tās varētu spriest, vai mūsu elpa neliek apkārtējiem nepatikā novērsties.
Veicot bakterioloģiski imunoloģisko izmeklēšanu, zobārsts ar kociņu paņem baktērijas no smaganu kabatām. Pēc tam veic uzsējumu un laboratoriski pārbauda, nosakot tajā baktēriju veidu, lai mērķtiecīgi izrakstītu antibiotikas.
Lasi vēl: Tu runā, bet cilvēki novēršas? Tev smird elpa!
Tie, kuri ir norūpējušies par savu elpu, to var pārbaudīt ar speciālu aparātu halimetru. Vēl šo ierīci izmanto, lai novērtētu elpas uzlabošanos pēc ārstēšanas.
Par labāko metodi halitozes diagnostikā uzskata gāzes hromatogrāfiju, ar kuru nosaka gāzu daudzumu un sastāvu mutes dobumā.
7 padomi elpas uzlabošanai
1. Iztīrīt zobus pēc katras ēdienreizes vai vismaz izskalot muti ar ūdeni, lai mazinātu aplikuma veidošanos.
2. Katru vakaru notīrīt mēli, kas ir viena no baktēriju iemīļotākajām vietām. Nevajag obligāti pirkt speciālu tīrītāju. To var lieliski izdarīt ar parasto zobu birsti pēc zobu pucēšanas un mutes izskalošanas. Jāielāgo, ka uz mēles aplikums pastiprināti veidojas infekciju un kuņģa slimību gadījumā.
3. Pēc zobu tīrīšanas vakarā lietot zobu diegu, lai spraugās starp zobiem nepaliktu aplikums.
4. Arī tiem, kuri nesūdzas par sliktu elpu, 1–2 reizes gadā vajag apmeklēt zobu higiēnistu, jo zemsmaganu zobakmens, ko paši nevaram saskatīt, veidojas visiem. Problemātiskos gadījumos tas jādara 3–4 reizes gadā.
5. Sausas mutes gadījumā lietot līdzekļus, kas palīdz uzturēt siekalas, uzņemt pietiekami daudz šķidruma. To izdalīšanos var veicināt, arī pasūkājot citrona šķēlīti, pagraužot burkānus un kāpostus.
6. Lietot speciālu mutes skalojamo līdzekli ar eļļu, jo mikrobu daļiņas pielips pie eļļas un tiks izvadītas laukā. Kā liecina dati, 80% gadījumu efekts saglabājas 3,5 stundas. Taču, ja mājās šāda līdzekļa nav, muti var izskalot ar tīru olīveļļu.
7. Rūpīgi kopt gan izņemamās, gan neizņemamās zobu protēzes, kā arī breketes, šim nolūkam izmantojot speciālus palīglīdzekļus.
Avots:
