Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pētījums* par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret braukšanu reibumā liecina, ka gandrīz trešdaļa aptaujāto no auto vadīšanas atturētu cilvēku, kurš ir lietojis alkoholu arī nelielā daudzumā. Puse respondentu neļautu braukt cilvēkam, kas izdzēris divas glāzes vīna vai alus. Tomēr satraucošs ir fakts, ka katrs piektais autovadītājs uzskata, ka iereibis cilvēks pats spēj novērtēt, vai viņš var vai nevar sēsties pie stūres.
Lai aicinātu ikvienu Latvijas iedzīvotāju uzņemties atbildību – nebraukt reibumā pašiem un neļaut to darīt citiem -, CSDD informatīvās kampaņas “Viena kļūda – salauzta dzīve” ietvaros publicēti divu jaunu vīriešu dokumentāli videostāsti. Tajos Jānis un Andris (vārdi mainīti, saglabājot cietušo anonimitāti) atklāti stāsta par reibumā piedzīvotajām avārijām un dzīvi pēc tām – kā sadzīvot ar traumām un uzsākt visu no sākuma.
Jānis alkohola reibumā izraisītā avārijā zaudēja spēju staigāt: “Pēdējais, ko atceros, – mēs iekāpām automašīnā un bija jautri. Pēc nedēļas kā caur murgu sapratu, ka esmu slimnīcā. Nejutu savas kājas. Vismaz desmit gadus nespēju pieņemt, ka nekad vairs nevarēšu staigāt.”
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Dr. Uģis Zariņš norāda: “Traumu nopietnība reibumā izraisītām avārijām ir tāda pati kā tiem gadījumiem, kas notiek skaidrā prātā. Atšķirība ir vien tāda, ka šie gadījumi varēja nenotikt, ja blakus būtu draugs, kas neļautu braukt. Cilvēki, kuri nonāk pie mums ar augstas enerģijas traumām, kādas ir satiksmes traumas, kritieni no augstuma, industriālas vai militāra rakstura traumas, piedzīvo ilgu ārstēšanos, bieži – ar tām sekojošu invaliditāti. Pēc šīm traumām atveseļošanās laiks ir nesalīdzināmi ilgāks un neprognozējamāks.”
Andris avārijā, ko izraisīja iereibis šoferis, zaudēja trīs draugus. Šodien viņš saka: “Es būtu atņēmis atslēgas un darījis visu iespējamo, lai mēs nebrauktu. Zināju, ka šoferis ir iedzēris, bet neviens jau nedomā par to, kas varētu notikt pēc pusstundas.”
Dr. Zariņš uzskata, ka ļoti liela atbildība ir jāuzņemas līdzcilvēkiem: “Reibumā esošs cilvēks pats vairs īsti nesaprot, ko viņš dara. Alkohols ir mazinājis spriestspēju, un cilvēkam liekas, ka viņš var visu, arī braukt. Šādos brīžos līdzcilvēkiem jāspēj pārgalvi atturēt, jo apkārtējo vienaldzība var maksāt dzīvības.”
Informatīvo kampaņu “Viena kļūda – salauzta dzīve” rīko CSDD, to atbalsta Latvijas Mobilais Telefons, degvielas uzpildes stacija “Virši-A” un “Rīgas alus kvartāls”. Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.
*CSDD 2018. gada maijā veiktais pētījums “Sabiedrības attieksme pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā” sadarbībā ar pētījumu centru “Latvijas Fakti”. Pētījumā aptaujāti 1017 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.