Pētnieks neapšauba aģentūras “Associated Press” publicētā fotoattēla autentiskumu. Tajā saviesīgā gaisotnē pēc zvejas Kamčatkā 2010. gada augustā Latvijas Bankas prezidents redzams kopā ar Krievijas informācijas tehnoloģiju institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu sēžam pie viena galda. I. Rimšēvičs apgalvojis, ka ar attēlā redzamajiem cilvēkiem viņš esot savests kopā nejauši. Jautāts par to, vai šāda līmeņa Eiropas amatpersonām piedienas Krievijā pie viena galda sēdēt ar Krievijas oficiālajai varai tuvīnu personu, M. Galeoti norāda, ka interpretācijā būtisks ir attiecīgā laikmeta gars: “Ja mēs attēlu redzētu 2010. gadā, tas raisītu ziņkārību un tam nenāktu līdzi kāds “ļauns” scenārijs. Bet, ja šo pašu attēlu ievietojam mūsdienās, tad tam ir jūtīgāka pieskaņa. Tas ir līdzīgi kā ar tagadējam ASV prezidentam Donaldam Trampam piederošiem īpašumiem, kuri iepriekš tika tirgoti šaubīgiem krieviem, un toreiz tam neviens nepievērsa uzmanību, bet tagad gan ir interese.”
Lasi arī: Nošāva 2220 eiro dēļ. Noziegums Ķekavas mežā
Jautāju arī M. Galeoti vērtējumu par atsevišķu Latvijas banku mēģinājumiem stiprināt reputāciju, tās vadības struktūrās iesaistot pazīstamas personas. Piemēram, bankas “Citadele” padomē darbojas bijusī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Ketrīna Eštone, bet “Norvik bankas” padomē – bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un bijušais Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Augusts Hannings. “Tas ir greizs solis – banku valdēs un padomēs iesaistīt slavenības. Tās var tikai ārēji paspodrināt banku tēlu, bet ne uzlabot banku pārvaldību un finanšu darbību. Slavenības piesaista arī bankas Apvienotajā Karalistē, it sevišķi, ja tās vēlas uzlabot reputāciju,” teica M. Galeoti.
Pilnu rakstu varat izlasīt laikrakstā Latvijas avīze vai arī portālā la.lv, spiežot ŠEIT
Sagatavojusi Dace Kokareviča
