Aizsardzības pasākumi
Šosezon pēc ražas novākšanas ogulājus der apstrādāt ar pārbaudīto un efektīvo līdzekli – aplaistīt ar kūtsmēslu uzlējumu vai atšķaidītu vircu (attiecībā 1:2) 2–3 reizes ar desmit dienu intervālu. To dara vakaros vai vēsā, mākoņainā laikā, bet nekādā gadījumā dienas tveicē.
Lasi arī: 3 lietas, kuras pieņem mīlošs vīrietis
Nākamajā sezonā slimības attīstības sākumstadijā (parasti jūnijā) krūmus var apstrādāt ar 0,5% kalcinētās sodas šķīdumu, kam piejaukts 0,5% zaļo ziepju šķīdums. Aizsardzībai pret slimību var kaisīt arī lapukoku pelnus. Aizsargkārta pasargā ogulājus no tālākas miltrasas izplatīšanās tikai līdz pirmajam stiprajam lietum. Nav jēgas šo metodi lietot novēloti, kad ērkšķogulāji jau ļoti slimi, jo izārstēt tos no miltrasas neizdosies.
Ogulāju stiprināšanai uz nākamo gadu var izmantot zāļu vircu. Tas ir labs mēslošanas līdzeklis, turklāt bioloģisks, tiesa, cīņai ar miltrasu mazefektīvs.
Vasarā regulāri izgriež un sadedzina inficējušās galotnītes, kā arī izvāc no dārza nobirušās, slimās lapas.
Komercdārzos, parādoties slimības pirmajām pazīmēm, miglošanai pret miltrasu var lietot fungicīdu Candit (2. reģistrācijas klase).
Bioloģiskajiem dārziem jāizvēlas pret Amerikas ērkšķogu miltrasu izturīgākās šķirnes, piemēram, ‘Rita’, ‘Maija’; maz ar to slimo arī vecās šķirnes ‘Lepaan Punainen’, ‘Mašeka’. Ērkšķogām nepatīk noēnojums. Tas nozīmē – audzējot jebkuru šķirni nelabvēlīgos apstākļos, tai ar laiku zūd izturība pret miltrasu.
Lasi arī: 16 iemesli, kāpēc labāk būt vienai, līdz brīdim, kamēr nesatiksi īsto vīrieti
Jaunums
Zaļo ērkšķogu šķirne ‘Maija’. Foto – Sarmīte Strautiņa
Dārzkopības institūtā radīta jauna zaļo ērkšķogu šķirne ‘Maija’. Tā ir izturīga pret miltrasu, ražīga. Krūms stāvs, kompakts, ļoti ērkšķains.
Ogas ienākas vidēji agri, tās ir ļoti lielas, bāli zaļas, ar samērā plānu miziņu un patīkamu saldskābu garšu. Piemērotas pārstrādei, iespējams vākt arī mehanizēti. Izturība pret lapu plankumainību apmierinoša. Ziemcietība laba.
Avots:
