Despots
Viņš ir pārliecināts mājas dzīves tradīciju piekritējs. Viņaprāt, sievai nedrīkst būt pašai savas dzīves, sievai ir jādzīvo vienīgi un tikai viņam. Viņas īstā vieta ir virtuve un bērnistaba. Bet tajā pat laikā „saimnieks” pret viņu vienmēr ir uzmanīgs, rūpīgs, saudzīgs. Citiem vārdiem sakot, izturas gluži tāpat, kā pret kādu vērtīgu lietu.
Despotisks greizsirdis sevi uzskata par spēcīgu un neatkarīgu vīrieti, tāpēc viņš pat nespēj iedomāties, ka vārētu nonākt “ragneša” lomā. Kolīdz uzrodas pirmās niecīgākās aizdomas par sievas neuzticību, viņš sarīko pamatīgu skandālu ar skaļu kliegšanu, apvainojumiem un draudiem.
Šāda vīra klātbūtnē iespējami biežāk jākritizē citi vīrieši (bet ne viņa draugi!), uzsverot, ka viņš par tiem ir daudzkārt pārāks. Pirmkārt, tas paaugstinās vīra pašvērtību, otrkārt, zemapziņā arī viņš pats par to ir pārliecināts, un tas, ka sieva to ir pamanījusi un novērtējusi, mazinās viņa greizsirdību. Un vēl. Arī sievai pašai obligāti ir jādemonstrē greizsirdība. Protams, bez scēnām un trauku plēšanas. Vienkārši laiku pa laikam ir jāsarīko pamatīga “tincināšana”: kur un ar ko kopā bijis, kāpēc no uzvalka vēdī sieviešu smaržas utt. Arī to vīrs novērtēs kā uzticības apliecinājumu un viņa pašapziņa tikai celsies.
Lasi arī: Aizpildi testu un uzzini, cik greizsirdīga esi!
Egoists
Egoists sevi uzskata par vienīgo un neatkārtojamo. Sievai ir atļauts viņu mīlēt un lolot, kas jau pats par sevi viņai ir liels gods. Greizsirdības scēnu egoists rīko tikai ar vienu vienīgu mērķi – kārtējo reizi dzirdēt sev veltītus komplimentus. Sāncenši viņu nebaida, jo viņš ir pārliecināts, ka ir izņēmums un pārāks par visiem pārējiem vīriešiem. “Egoista” greizsirdība nav jāuztver nopietni – tā ir tikai spēle uz publiku. Izraisot greizsirdības lēkmi tādam vīrietim, sieviete vienlaikus sagādā sev iespēju izklaidēties, jo greizsirdības izpausmes, ja tā varētu teikt, allaž ir “inteliģentas” – bez lamāšanās, roku vicināšanas, smagiem apvainojumiem.
Bet ja sievietei nav vēlēšanās uzklausīt nepamatotus pārmetumus un aizrādījumus, viņai var ieteikt tikai vienu: biežāk savu vīru palielīt un paslavēt. Toties viņa pati izrādīt greizsirdību nedrīkst, jo tas nu gan vīrā var izraisīt tādu dusmu lēkmi, ka iedomāties pat bail.
Vīrietis ar kompleksiem
Šāda vīrieša pašnovērtējums ir tik zems, ka viņš jau „morāli ir gatavs” mīļoto sievieti zaudēt, jo citi vīrieši taču ir glītāki un seksīgāki, gudrāki un bagātāki. Nojausmas un minējumi, kas nepārtraukti urda prātu, pakāpeniski virknējas loģiskā ķēdītē un apstiprina viņa aizdomas. Starp citu, sieva ilgu laiku var pat nenojaust , ko un cik ļoti pārdzīvo vīrs. Taču pienāk brīdis, kad pacietības mērs ir pilns un visas ilgstoši krātās aizdomas un pārdzīvojumi plūst pāri malām. Sievai tas ir ne tikai pārsteigums, bet nereti arī šoks – gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Pēc grandiozā skandāla vīrs pārvēršas par īgņu, kas nemitīgi par kaut ko žēlojas, kaut ko pārmet un aizrāda. Jāatzīst, ka tieši šāds ar kompleksiem pārbagāts greizsirdis visbiežāk liek lietā šantāžu un draud sev padarīt galu, jo, lūk, bez sievas arī viņam dzīves neesot.
Bezcerīgi šādam cilvēkam censties nedot ne mazāko iemeslu būt greizsirdīgam – iemeslus viņš atradīs pats, un ne vienu vien. Šajā situācijā ir jārīkojas tāpat, kā ar despotu, tikai vēl spilgtāk u enerģiskāk – vīram veltītās greizsirdības spēles jārīko tik vētrainas, lai trīcētu sienas un šķīvji paši kristu no plauktiem. Diemžēl tikai tā viņam var pierādīt, cik patiesībā viņš ir neatvairāms. Turklāt šie cilvēki svēti tic, ka greizsirdība ir mīlestības apliecinājums.