28 gadus vecā sieviete cieš no retas slimības, kas liek apstāties viņas sirdij un pārtrauc elpošanu, līdz viņa tehniski ir mirusi. Pāris sekundes vēlāk, viņas ķermenim izdodas “restartēt” sevi, atdzīvinot Rebeku.
Parasti šīs lēkmes notiek nervu pārslodzes rezultātā.
“Manas acu zīlītes pazūd, lūpas un seja kļūst pelēkas, mans ķermenis sastingst, es pārstāju elpot un sākās krampji,” viņa pastāsta.
“Kad tas notiek, es neesmu pieskaitāma, līdz nāku pie samaņas. Mans ķermenis kaut kā atgūstas, man nav ne jausmas, kas to izraisa. Es daru to, ko nespēj pat supervaroņi – es reģenerējos!”
Kad Rebeka nolēma precēties ar savu draugu, Elfinu Morisu-Robertsu, viņas ģimene baiļojās, ka viņa var “nomirt”, stāvot pie altāra.
Pēc ilgām pārdomām, viņai trīs mēnešus pirms lielās dienas, tika implantēts elektrokardiostimulators.
“Sākumā, es to nemaz negribēju. No 16 līdz 21 gada vecumam, dažādi ārsti teica, ka es to iedomājoties dramatizēju,” Rebeka pastāstīja.
“Es nebiju psiholoģiski gatava stimulatora implantēšanai. Es nevēlējos skatīties kāzu bildes un domāt, ka kaut kas cits man palīdz dzīvot. Bet tad, mani informēja, ka katru reizi pēc lēkmes, par 10% samazinās manas izredzes atlabt, es dzīvoju uz palienēta laika.”
“Tikai tad es sapratu, ka esmu egoistiska un nolēmu, ka jāveic implantēšana.”
Rebeka, kas ir ārpustelpu sporta aktīviste, pastāstīja, ka viņas kāzu diena noritējusi gludi un nebija nepieciešamības izsaukt paramediķus.
“Man vienmēr ir bijis bail atrasties lielas cilvēku auditorijas priekšā un mans tēvs man visur sekoja līdzi, baiļodamies, ka kaut kas varētu atgadīties,” viņa piemetināja. “Es jutos atbrīvota. Visi zināja, kam esmu gājusi cauri un viņi mani nežēloja. Man no viesiem nekas nebija jāslēpj. Tas bija brīnišķīgi.”
Rebeka pastāstīja, ka medmāsām ir bijis bail ņemt asins paraugus, viņas domājušas, ka Rebekai sāksies lēkme. Pēc desmitiem lēkmju pārciešanas, viņa samierinājusies ar nāvi.
“Man nav iebildumu pret nāvi, bet es vēl vēlos būt kopā ar savu ģimeni – kā arī drīzumā pati vēlos izveidot savu ģimeni.”
Viņa piemetina, ka, lai arī slimība ir reti sastopama, noteikti būtu jāveic vairāk informatīvu kampaņu par šīs slimības izpausmēm.
Avots: mirror.co.uk
