Dalība Eiropas Savienībā (ES) Latvijai ir nozīmīga, un mūsu mērķis ir to stiprināt, atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 28.novembrī, uzrunājot klātesošos konferencē “Rebooting the European project: new vision for a united Europe”, kas veltīta Eiropas nākotnei un ko Rīgā rīko Nizami Gandžavi starptautiskais centrs.
Latvija aktīvi iesaistās Eiropas nākotnes veidošanā. Mums ir svarīga ģeopolitiskā drošība, vēlamies vienotu, efektīvu un spējīgu ES un tāpēc atbalstām reformas. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tic ES kopīgai nākotnei un vēlas paļauties uz kopīgi īstenotu rīcību, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
I.Mūrniece atzīmēja, ka kopš iestāšanās ES Latvija piedzīvojusi dinamiskas pārmaiņas. Pārmaiņas piedzīvojusi arī ES. Pieaudzis populisms un migrācija, jaunus izaicinājumus nesušas pārmaiņas Krievijas politikā, drošības jautājumus aktualizējusi tās militārā agresija Ukrainā. Tāpat dažādas pārdomas par Eiropas nākotni rosinājusi gaidāmā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit. Taču Eiropas vēsture liecina, ka krīze vienmēr bijusi attīstības virzītājspēks.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Eiropas nākotne tiek veidota nepārtraukti. Eiropai ir jābūt drošai dzīvesvietai, tādēļ jāattīsta starptautiskā drošība. Tāpat jāturpina sociālekonomiskā izaugsme. “Runājot par Eiropas nākotni, mums uzmanīgi jāieklausās tās pilsoņos,” sacīja I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas saglabāt un paplašināt brīvības un iespējas, kuras izbauda ES pilsoņi. Tāpat mēs vēlamies mazināt sociālo nevienlīdzību starp Eiropas valstīm un uzlabot drošību pret militāriem draudiem, terorismu un hibrīdkaru, kā arī veicināt piemērošanos citām globālām pārmaiņām.
Atsaucoties uz vienu no Nizami Gandžavi starptautiskā centra rīkotajā augsta līmeņa sanāksmē uzstādītajiem jautājumiem “Vai ES var uzsākt jaunu Ostpolitik ar Krieviju?”, I.Mūrniece norādīja, ka Krievijas politika kopš 2008.gada ir radījusi jaunu izaicinājumu līmeni Eiropai un visai pasaulei. “Krievija ir izrādījusi vēlmi izmantot destabilizējošas un agresīvas darbības ārvalstīs, lai sasniegtu savus ģeopolitiskos mērķus. Tādēļ vispirms mums jārod atbilde uz vēl vienu jautājumu – Quo vadis, Krievija?” uzrunas noslēgumā atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja.
