Ievērojot nepieciešamību nodrošināt uzturlīdzekļus bērna izaugsmei tā topošajās stadijās, tiek sasniegti daudz labāki rezultāti. Vai Latvija ir gatava nodrošināt ģimenēm nepieciešamo agrīno atklāšanu un aprūpi? Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” eksperti atklāja, ka regulārie seansi var palīdzēt jau laikus pamanīt bērna grūtības – regulāri ar uzticamām metodēm novērtējot viņa izaugsmi.
Savā vecāku organizācijas vadītājas amatā Inga Akmentiņa-Smildziņa pauž nožēlu par investīciju trūkumu profilaksē un agrīnā intervencē – māmiņām grūtniecības laikā un bērniem vēlāk -, kas varētu novērst pieaugošās skumjas un novērst problēmas avotu no plkst. sākumā. Ir zināms, ka liela daļa bērnu saskaras ar grūtībām, katrs piektais saskaras ar attīstības grūtībām un katrs desmitais jau ir diagnosticēts. Atzīstot savas problēmas ātrāk nekā vēlāk, mēs varēsim tām efektīvāk palīdzēt, vienlaikus nodrošinot arī izmaksu efektivitāti valsts mērogā. Palīdzības sistēmas cīnās ar nekustīgām problēmām, padarot to grūti ietekmējamu un maksājot budžetu. Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs uzteica preventīvo pasākumu nozīmi, mudinot to vieglāk apturēt, pirms tas sākas.
Ja uzticamies tikai ģimenes vai praktizējošu ārstu novērojumiem, dažas grūtības var palikt nepamanītas. Bērna grūtības drīz var noteikt, ja tiek veikti rutīnas novērtējumi un viņu progress tiek novērtēts, izmantojot pārbaudītas un patiesas metodes. Veidojas elektroniska gaisotne, vieta, kur saprašanās var apvienoties, ļaujot speciālistiem un ģimenēm piekļūt svarīgai informācijai par bērnu. Pēc tam Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un izvērtēšanas nodaļas konsultante Sigita Sniķere noteica darbības, lai virzītos uz priekšu un iezīmēja nākotnes vīziju. Bezborodovs uzsvēra, ka vissvarīgākais ir izprast iegūto skrīninga datu pareizu izmantošanu. Nepieciešama dažāda līmeņa palīdzība. Darbiniekiem ir svarīgi sekot līdzi jaunākajām zināšanām. Sniķere uzsvēra nepieciešamību izlīdzināt atbalsta punktus, lai sakārtotu palīdzības sistēmas darbību.