Izvarošanas upurim tik liels spiediens, ka pirms tiesas viņa izdara ko dramatisku!

Jaunā sieviete, kura tika izvarota, bija pārāk nobijusies, ka notikušais atkal būs jāizdzīvo tiesas priekšā.

Viņas mamma, Eleri Lindena, cīnījās 45 minūtes, lai mēģinātu glābt mirstošo meitu, kad viņa pārdozēja. Traģiski, Ceri iedzēra tieši tik daudz mammas asinsspiediena tablešu, lai viņai tiesas priekšā nebūtu jāizdzīvo tas, kas notika liktenīgajā vakarā, kad meiteni izvaroja.

Viss kā dēļ bija vērts dzīvot, norisinātos pēc tiesas prāvas, bet viņai tas bija nepārvarams šķērslis – tas bija vīrietis, kas meloja, apgalvojot, ka Ceri pati esot devusies pie viņa, skūpstījusi viņu un piekritusi viņa šķebinošajiem piedāvājumiem.

50 gadus vecā Eleri pastatīja: “Ceri bija mana labākā draudzene un es nekad nespēšu aizmirst, ka noskatījos, kā viņa mirst.”

“Viņa nespēja samierināties ar to, kas noticis un došanās uz tiesu visu padarīja vēl sliktāku. Nav brīnums, ka ir tik maz izvarotāju notiesāšanas gadījumu, neviens upuris negrib notikušo vēlreiz izdzīvot tiesas zālē un tikt rauts uz pusēm no advokātu puses.”

Ceri pārdozēja piecas dienas pēc tam, kad iekāpa kāda automobiļa aizmugurē, domājot, ka tas ir taksometrs. Viņa vadītājam nosauca adresi un bāru uz kuru vēlējās doties un lika, lai viņš pagaida, līdz atnāks viņas draudzenes. Tā vietā, viņš sāka braukt un aizveda jauno sievieti pie sevis mājās.

Pirms viņa izdarīja pašnāvību, viņa palīdzēja policijai atrast uzbrucēju – Masodu Mansouri.

Viņa policijai pastāstīja, ka viņai izdevies aizbēgt no 33 gadus vecā Mansouri gūsta, kad viņš devies uz tualeti un pie mājas, viņa noslēpusies krūmos, viņš izskrējis ārā un mēģinājis Ceri atrast un sagūstīt.

Aprīlī, Ceri lieta iegāja vēsturē ar to, ka viņas video materiāls palīdzēja ieslodzīt uzbrucēju.

Mansouri tika ieslodzīts uz 13 gadiem par nolaupīšanu, izvarošanu un seksuāliem uzbrukumiem, kā arī, tiklīdz viņš būs izcietis cietumsodu, viņš tiks deportēts uz Irānu.

Šī bija pirmā reize, kad izvarotājs tika notiesāts un ieslodzīts bez upura liecības sniegšanas tiesā.

Eleri vēlas, lai arī citiem izvarošanas upuriem ir iespēja aiztaupīt traumējošo došanos uz tiesu, jo viņas meitas tiesas prāvā tas parādīts kā izdarāms.

“Kādēļ izvarošanas upuriem ir vēl jācieš, ierodoties uz tiesu, ja viņi jau ir snieguši savu liecību iepriekš?” Eleri jautā.

Policija pārliecināja Ceri, ka viņa varēs sniegt savu liecību ar video palīdzību, bet viņai stāšanās pretī Mansouri aizstāvjiem bija pārāk smags pārdzīvojums. “Izvarošanas gadījumu tiesas prāvās aizstāvība bieži vien upuri padara par vainīgo,” apgalvo Eleri.

“Kā jau lielākā daļa izvarošanas upuru, viņa bija ļoti trausla un uztraucās, ka tas, ka viņa pirms iekāpšanas mašīnā bija iedzērusi, tiks pavērsts pret viņu, apgalvojot, ka viņa pati ir vainīga pie notikušā.”

Pēc tam, Mansouri sāka braukt, Ceri paniski rakstīja savām draudzenēm.

Viņas pirmajā īsziņā bija rakstīts: “Mani nolaupīja.”

Otrajā viņa rakstīja: “Es nejokoju.”

Un trešajā īsziņā: “Man ir ļoti bail.”

Mansouri aizveda viņu uz savu mitekli Česteras piepilsētā, kur viņš viņu izvaroja, pirms viņai izdevās aizbēgt.

Eleri, kurai ir vēl divas meitas, pastāstīja: “Ceri bija tādā stāvoklī, ka viņa pat nezināja, kurp doties, viņa stundām ilgi staigāja pa tukšajām ielām viena pati. Viņas draudzenes mēģināja viņu sazvanīt, bet viņa pārstāja atbildēt uz zvaniem. Viena no viņas draudzenēm piezvanīja policijai, bet neviens nezināja kur Ceri meklēt.”

Eleri, nezinot, kur atrodas viņas meita, devās pie viņas uz mājām un tur viņu atrada, slēpjoties zem segas.

“Es biju satriekta, bet man bija jābūt stiprai. Policija nemitīgi zvanīja un es iedrošināju Ceri, lai viņa parunā ar policiju. Es viņai teicu, ka mums jāpacenšas, lai šo necilvēku dabūtu prom no ielām.”

Policijas pārstāvji Ceri aizveda uz Mančestru, kur viņai tika veikta medicīnas pārbaude un viņai lūdza uzņemt video interviju. Tas nozīmēja, ka jaunajai sievietei nācās atcerēties un pastāstīt par uzbrukumu visos sīkumos. Eleri neatļāva doties iekšā kopā ar meitu, tādēļ viņa nav šo video materiālu redzējusi. Kā Eleri pati apgalvo, viņa to nevarētu noskatīties.

Nopratināšanas laikā Ceri izdevās atcerēties daudzas svarīgas detaļas, kas palīdzēja identificēt uzbrucēju.

Mansouri tika arestēts divas dienas pēc izvarošanas.

Bet Ceri jau iepriekš ir bijušas depresijas, viņa priecājās par to, ka pāri darītājs ir notverts, bet viņa baidījās, ka viņš netiks atzīts par vainīgu. “Piecas dienas pēc uzbrukuma, es vēlējos pagatavot cepeti, lai uzmundrinātu Ceri. Es devos uz lielveikalu. Es biju prom tikai trīsdesmit minūtes,” pastāstīja Eleri. “Kad atnācu mājās, viss bija normāli. Ar Ceri viss bija kārtībā. Es viņai iedevu smalkmaizīti un mēs runājām tā, itkā nekas nebūtu noticis.”

“Pagāja aptuveni piecas minūtes, kad viņa teica, “Mammu, es aizeju. Es pārdozēju tavas asinsspiediena zāles.” Es kritu panikā. Pēc tam viņa vairākkārt zaudēja un atguva samaņu un viņai bija problēmas ar elpošanu. Viņas māsa turēja vaļā Ceri muti, lai viņa varētu paelpot.”

“Ātrā palīdzība atbrauca tikai pēc 45 minūtēm, viņi Ceri uzlika uz nestuvēm, viņa piedzīvoja sirdstrieku.”

“Slimnīcā ārsti teica, ka neko vairs nevar darīt un ieteica mums ļaut izslēgt iekārtu, kas uztur viņu pie dzīvības. Viņi jautāja, vai pēdējo reizi vēlamies viņu redzēt.”

“Viņa bija tik gudra un skaista meitene, mēs nevēlējāmies viņu atcerēties bezsamaņā guļot slimnīcas gultā. Mēs ar viņas māsām apskāvāmies un raudājām.”

Eleri nespēja ierasties Mansouri tiesas prāvā, kur tika rādīts Ceri video klips.

“Tiesas prāva bija vēl briesmīgāka nekā es iedomājos. Viņš stāstīja, ka Ceri pati esot devusies pie viņa un viņa skūpstīja viņu pie katra luksofora, pie kura viņi apstājās, tas ir pretīgi,” Eleri pastāstīja.

“Ceri bija daudz iemeslu, lai dzīvotu. Betans, viņas dēls, katru dienu jautā, kur ir mamma, bet mums viņam ir jāatbild, ka tagad viņa ir debesīs.”

“Es ceru, ka šis gadījums kļūs par precedentu. Ceri piedzīvotais tikai parāda, ka ir iespējams, neatrasties tiesas zālē, lai notiesātu izvarotāju. Izvarošanas upuri ir pietiekoši cietuši, tam ir jābeidzas.”

Avots: mirror.co.uk