Zinātnieki ir veikuši virkni eksperimentu, kas ir pierādījuši, ka cukura iedarbība uz smadzenēm ir analoģiska stipro narkotiku (tādu kā kokaīns un heroīns) ietekmei uz cilvēka organismu. Pēc saldumu lietošanas ar spilgti izteiktu garšu cilvēkiem tiek novērts uzbudinājumu stāvoklis, kas ir līdzīgs tam, kas rodas pēc narkotiku lietošanas, tāpēc katrs no mums lielākā vai mazākā mērā ir cukura “narkomāns”.
Sliktākais ir tas, ka cukura lietošana, ja tas laicīgi nav nonācis organismā, provocē absistences sindromu. Cilvēki, kuri ir cietuši no nopietnas ogļhidrātu atkarības un ir pieredzējuši pēkšņu vēlmi apēst kaut ko saldu, izslēgt cukuru no sava uztura ir bijis visnotaļ grūti. Aizkaitināmība, dusmas, agresija – tas ir viss tas, ko viņiem šādā situācijā ir nācies piedzīvot!
Vēsturiski viss ir saliecies tā, ka mūsu smadzenes saldus pārtikas produktus uztver kā lietderīgus un organismam nepieciešamus. Endorfīnus, laimes hormonus, var iegūt ļoti dažādos veidos, saldumus labāk būtu aizvietot ar treniņiem sporta zālē vai regulāru un kvalitatīvu seksu, jo tas Tavai veselībai daudz vairāk nāks par labu, nekā lieki ogļhidrāti.
75 % visu pārtikas produktu, kas atrodami veikalos, satur cukuru. Mēs esam tik ļoti pieraduši pie cukura, ka vairs nespējam savu dzīvi iedomāties bez tā. Cukurs ļoti negatīvi ietekmē mūsu smadzenes, paātrina novecošanās procesus, veicina liekā svara pieaugumu un sagrauj hormonālo un endokrīnās sistēmas darbību organismā, tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai tiešām mūsu dzīve nav iespējama bez cukura?!
