AUNS
Auns cieš klusēdams. Ne tādēļ, ka Auni baidītos publiska nosodījuma vai būtu noslēgti, Auni vispār ne no kā nebaidās. Vienkārši viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka a) jūs tik un tā nespēsiet palīdzēt, tāpēc nav vērts tricināt gaisu, un b) jūs nesapratīsiet, ko Auns jūt, jo jūs, protams, neesat Auns, un jūsu personīgā pieredze tādēļ nav ne pušplēsta graša vērta. Tāpēc Auns pats kaut kā visu pārdzīvos, nav jau pirmā reize.
VĒRSIS
Vērsis cieš postoši. Kādas gaišas skumjas, kādi šņuksti spilvenā?! Tas nav domāts Vērsim, jo nav sportiski un tāpēc ir bezjēdzīgi. Par Vērša ciešanām tuvinieki uzzina pēc atomsēnēm, kuras vienlaikus parādās visās apvāršņa malās. Bet Vērsis, paņēmis mīkstu slotiņu (Vērši necieš asus priekšmetus), paslauka sagrautās pasaules drupas zem skapja, sēri jautājot: “Par ko man tas?”
DVĪŅI
Dvīņi cieš daudzvārdīgi. Varētu teikt – tiešs pretstats Aunam. Ja pajautāsiet, kas noticis, Dvīņi sāks ar pagājušā gadsimta vidu, kad gaisā jau virmoja nelaimes nojauta. Ja nepajautāsiet, Dvīņi tāpat izstāstīs, bet, iespējams, jums paveiksies un dabūsiet klausīties tikai visjaunākajai vēsturei piederošus notikumus.
VĒZIS
Vēzis cieš garīgi. Nē, nu kāpēc uzreiz “plosto”?! Nepavisam nav obligāti, kaut gan glāze laba vīna pa rokai nekaitē. Vēzis dziļi nopūtīsies, sēri raudzīsies tālumā, klausīsies labu mūziku un lasīs pašpilnveidošanās literatūru. Īpaši attīstīti Vēži rakstīs pašpilnveidošanās grāmatas. Bet pavisam jauni Vēži nodosies poēzijai. Apmēram tā: “Sāpes, sirdēsti, nakts. Tu aizgāji, manu sirdi paņemot līdzi. Fakts.”
LAUVA
Lauva cieš (tāpat kā dara visu pārējo) labā sabiedrībā. Ciešnas vienatnē, lauvasprāt, ir tukša laika nosišana un nelietīga resursu šķiešana. Ja ir slikti, tad slikti jābūt pēc iespējas daudziem. Tāpēc Lauva savās ciešanās iesaista visus vasaļus, kuri bijuši gana neapdomīgi vai slinki, lai kājām neaizlaistos uz Keniju. Un vasaļi, Lauvas varonīgo ciešanu stāstu uzklausījuši, paši nesaprotot, kā tas gadījies, dodas karā. Pret visiem Lauvas ienaidniekiem, kurus nu jau uztver kā savus personīgos pretiniekus. Bet Lauva augstsirdīgi noskatās pakaļ, šūpodams karalisko galvu.
JAUNAVA
Jaunava cieš konstruktīvi – ķeras pie remonta, iegūst augstāko izglītību (vai otro augstāko, vai doktora grādu). Tāpēc jaunavas visi apskauž: “Tu esi tik stipra, tik labi turies, kā tev izdodas, es gan nespētu…” Jaunava pret šādiem spriedumiem neiebilst, bet dvēseles dzīlēs ciešanu iemeslu uztver ar pateicību – kā negaidītu, bet burvīgu soda sitienu, kas spēj pilnīgi pārvērst dzīvi.
Lasi vēl: Lūk, ko katras Zodiaka zīmes pārstāvis tev NEKAD neteiks!
SVARI
Svari cenšas ciešanas līdzsvarot ar kaut ko patīkamu. Atkarībā no dzimuma, vecuma un finansiālajām iespējām, Svari var vienlīdz azartiski nodoties gan ceļojumam uz ekskluzīvas jahtas apkārt pasaulei, gan pieturas stiklu izdauzīšanai visā kvartālā. Tāpēc no malas Svari izskatās pēc visbezbēdīgākās zodiaka zīmes, bet Svari ir gana noslēgti, lai nevienam nestāstītu, ko viņiem prasa šāda balansēšana starp sāpēm un izklaidēm.
SKORPIONS
Skorpions ciest nemāk. Tiešām, viņš godprātīgi cenšas, bet kas reiz nav lemts, tas nav.
STRĒLNIEKS
Strēlnieki cieš kompleksi. Īsts Strēlnieks cenšas savākt pēc iespējas vairāk ciešanu iemeslu un izdarīt tā, lai tie visi iedarbotos vienlaikus. Proti, Strēlnieks nespēj vienkārši piedzeries un apraudāties par to, ka aizgājis vīrs/sieva. Nē, viņam vajag, lai vēl atlaiž no darba, bet ideālā gadījumā pa ceļam mājās pēdējā darbadienā vēl arī salauzt kāju. Lūk, tad viss ir kārtībā!
MEŽĀZIS
Mežāzis cieš, droši raudzīdamies nākotnē. Notikt šajā dzīvē var viss iespējamais, Mežāzis to zina un ir gatavs stoiski uzņemt ikvienu likteņa triecienu tieši ar savu brīnumskaisto un cieto pieri. Pieņemt, dzīvodams gaišā pārliecībā, ka agri vai vēlu viss beigsies, turklāt nevis vienkārši, bet labi. Tas nebūt nenozīmē, ka Mežāži ir neglābjami optimisti, nē, vienkārši Mežāzis ar ragiem (un visu savu svaru) atspiežas pret sienu, kas viņam gadījusies ceļā, un skaita mantru: “Siena nav mūžīga, siena nav mūžīga, sabrūc, maita, esmu stiprs.” Un siena sabrūk, kur tai likties?
ŪDENSVĪRS
Ūdensvīrs cieš augstprātīgi, jo niecīgie, neievērojamie cilvēciņi viņam apkārt nav tā vērti, lai uzzinātu vai pat tikai nojaustu par viņa sāpēm. Tajā pašā laikā Ūdensvīrs izskatās tā, ka neievērojamie cilvēciņi norūpējušies saskatās viņam aiz muguras, prātojot, vai tikai nevajadzētu izsaukt “ātros”. Taču Ūdensvīrs viņus neņem galvā un tikai veras izplatījumā, mūžsenu skumju piepildītām acīm.
ZIVIS
Zivis cieš ar baudu. Iespējams, kādai Zivij dziļi zem zvīņām var šķist, ka viņa necieš ciešanas, taču tas ir pašapmāns. Īsta Zivs pieķersies jebkuram, pat vissīkākajam ciešanu iemeslam – tādam kā neparasts zvans, uz ko vīrs vakarā atbildējis, vai arī tam, ka parasti mīļotā meitene skaipā atbild uzreiz, bet te pēkšņi – pēc piecām minūtēm… Pieķeras Zivis šim iemeslam, un ņemas ciest, tā ka koki žēlabās gāžas ar visām saknēm ārā, bet pašas Zivis gatavas slīcināties. Un aizies arī. Tas nekas, ka Zivis neslīkst, – Zivīm svarīgs nevis rezultāts, bet gan process.
Avots:
