Kad uzdodu šo jautājumu klātesošajiem, atbilde būs dzirdama tikai tad, kad beigsies versijas par vētrām, plūdiem, krusu un puteņiem. Realitāte ir daudz triviālāka. Ja ņemam vērā sabiedrības lielāko labumu – tās locekļu veselību un labklājību –, tad apledojums ir vislielāko postu un briesmu cēlonis.
Ziemā gandrīz katru dienu prognozes vēsta, ka ceļi un ielas būs nodevīgi, uz tiem veidosies ledus. Ja apledojuma veidošanās notiek īpaši strauji un ledus kārta ir bieza, tad tiek izteikti īpaši brīdinājumi un ziņās tas vairāk tiek uzsvērts, tomēr, ik dienu dzirdot par šo parādību, nereti nenovērtējam lielo risku. Ik gadu apledojušā ietves dēļ notiek simtiem autoavāriju, kurās cieš un iet bojā cilvēki un bieži vien gūst traumas, vienkārši paslīdot. Nekas cits pasaulē nav tāds, kādu posta apledojums rada katru dienu.
Salīdzinājumam: vētras, kas biežāk rada naudas zaudējumus ēkām, elektrotīkliem, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, ir daudz saudzīgākas pret cilvēka veselību un dzīvību. Vētrās Latvijā cilvēki iet bojā reti, kur, kā zināms, nežēlīgais laiks viņus pasargā no posta. Tāpēc, no vienas puses, varam tikai apskaust dienvidu valstīs dzīvojošos, jo viņiem ziemā nav jāmaksā apkures rēķini, kā arī nav apledojuma, pie kā esam pieraduši, bet patiesībā tas ļoti padara mūsu ikdienu. grūti – parasti no novembra līdz aprīlim. Taču dienvidu zemēs ir arī citi elementi, kas ir žēlīgāki vai neveidojas vispār, piemēram, tropiskās vētras, kuras nav iespējams aptvert, nepieredzot tās pašas.
Taču, lai arī mīnusa auss dzird brīdinājumu, ka apledojums būs ātrāks un bīstamāks, tomēr izdodas no tā izvairīties. Ziemas mēnešos ielas un ceļi var ātri aizsalt piemērotos apstākļos – sals un lietus vienlaicīgi. Balss sauc vēlreiz. Šajā jautājumā ir smalka atšķirība starp meteorologiem un valodniekiem. Latviešu literārās valodas vārdnīcā vārds “atkala” apzīmē plānu ledus kārtiņu, kas veidojas uz zemes un objektiem aukstā laikā, līstot lietum vai pēc atkušņa, iestājoties salnam. Gan ūdens atkusnis, kas jau atrodas uz zemes, gan krītošu lietus lāšu sasalšana var radīt skaistas skaņas.
Tas ir otrais gadījums, kas bieži rada vislielākās briesmas un izraisa visvairāk negadījumu. Tāpēc sasalstošs lietus ir izplatīts termins meteoroloģijā – jo tas bieži veidojas aukstā, mitrā gaisā. Valodniekiem ir savas šaubas… Es neesmu pārliecināts par šī termina izcelsmi, bet pieļauju, ka tas mūsu valodā ienācis no plaši lietotā angļu vārda “freezing rain”. Meteorologu uzdevums ir pēc iespējas agrāk un precīzāk brīdināt par bīstamām laika parādībām, tāpēc pat tad, ja vārdu salikums “salstošs lietus” ir – pārmērīgi sakot – noziegums pret latviešu valodu, tas ir signāls, ka apledojums. var būt īpaši pretīgi. Kad ziņās dzirdat vārdus “aizsalstošs lietus”, atcerieties, ka tas nav tik bieži. Esiet īpaši piesardzīgs, veicot jebkādas darbības ārpus telpām, jo ledus var radīt bīstamus apstākļus. Lai jums drošs ceļš un nezaudējiet modrību!
