Izcilais ārsts Paracels reiz teica, ka jebkura vielu var uzskatīt par indi vai medikamentu – viss atkarīgs no daudzuma, kādā to lieto.
Sviests
Mēs zinām, ka sviests, kā jebkuri dzīvnieku tauki, paaugstina holesterīna līmeni asinīs un tādā pašā veidā arī noved pie aterosklerozes. Un tas savukārt noved pie sirds un asinsvadu slimībām.
Taču sviestā ir arī kaut kas veselīgs! Tas satur lielu daudzumu vitamīna A, kas ir nepieciešams labai redzei un endokrīnai sistēmai. A vitamīns atbild arī par ādas stāvokli un matu veselību.
Sviests satur arī mikroelementu selēnu, kas tiek uzskatīts par spēcīgu antioksidantu, respektīvi, palēnina novecošanas procesu. Turklāt, sviestā ir daudz joda, kas ir nepieciešams vairogdziedzera slimību profilaksei.
Taukskābes, kuras satur sviests piemīt pretvēža īpašības. Tāpat arī tie labvēlīgi ietekmē uz dzimuma un auglības funkcijām.
Cik daudz sviesta var ēst, lai izvairītos no kaitīguma? Visā ir jābūt mēram, tādēļ to vajag izmantot apzinīgi. Dienas norma – ne vairāk kā 1 tējkarote (bez augšas!). Tad holesterīna paaugstināšanās asinīs jums nedraud – protams, pie nosacījuma, ka jūs vienlaicīgi nelietosiet citus produktus, kas satur lielu daudzumu holesterīna (piem. dzīvnieku tauki).
Sviests uzlabo imunitāti un piemīt pretošanās spējas pret dažādām infekcijām. Tādēļ gripas epidēmijas laikā ir ieteicams palielināt tā daudzumu uzturā.
Gaļa
Zemāk runāsim tikai par “sarkano” gaļu – liellopu, cūkgaļu, jēru. Dietologi uzskata to par smago ēdienu, jo tā grūti pārstrādājas organismā.
Taču baltā putnu gaļa (vista, tītars) pārstrādājas daudz vieglāk.
Neaizmirsīsim, ka tieši gaļa sniedz mūsu organismam neaizvietojamas dzīvnieku olbaltumvielas un aminoskābes. Cūkgaļa satur vitamīnu B 12, D, kā arī lielu daudzumu mikroelementu: dzelzs, nātrijs, magnijs, kalcijs, fosfors. Visas šīs vielas ir nepieciešamas pareizai nervu sistēmas darbībai un kaulu stāvokļa uzlabošanai.
Liellopa gaļa satur grupas B, C, E, A, PP vitamīnus un mikroelementus, kas ir nepieciešami mūsu dzīvībai: dzelzs, kālijs, cinks, varš, nātrijs, kobalts. Tie aktīvi palīdz asinsrites sistēmas un aknu darbībai.
Turklāt gaļa satur daudz dzelzs. Pateicoties tam palielinās hemoglobīna līmenis un efektīvi novērš mazasinības procesa rašanos.
Jēra gaļa satur praktiski visus tos pašus vitamīnu un mikroelementus, kas norādīti augstāk, tādēļ to iedarbība ir analoģiska.
Taču vajag atzīmēt, ka jēra gaļai piemīt viena kaitīga īpašība: tā satur vielu, kas izraisa artrītu.
Lai sarkanā gaļa nestu labumu, to vajag ēst tikai vārītā vai sautētā veidā (taču bez garozas!). Par pašu kaitīgāko tiek uzskatīta kūpināta gaļa. Tā satur kancerogēnus, tādēļ ja tās ēst bieži, palielinās risks saņemt audzēju.