“Esam šobrīd vienojušies par līdzšinējā Eiropas Savienības klimata pārmaiņu politikas kursa turpināšanu, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, taču uzskatu, ka dalībvalstīm diskusijas jāturpina, lai vienotos par daudz ambiciozākiem mērķiem klimatneitralitātes jomā,” noslēdzoties Eiropadomes sanāksmei Briselē, kas norisinājās ceturtdien un piektdien, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Eiropadomes laikā ES dalībvalstu līderi apstiprināja ES Stratēģisko darba kārtību nākamajiem pieciem gadiem, kā arī pārrunāja virkni būtisku jautājumu.
ES Stratēģiskā darba kārtība fokusējas uz četrām galvenajām prioritātēm:
– Pilsoņu un pilsoņu brīvību aizsardzība;
– Stipras un dinamiskas ekonomikas attīstība;
– Klimatneitrālas, zaļas un sociāli godīgas Eiropas veidošana;
– Eiropas interešu un vērtību veicināšana globāli.
ES dalībvalstu līderi vienojās par ES ārpolitikas kursa saglabāšanu, nolemjot turpināt sankcijas pret Krieviju saistībā ar Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.
Attiecībā uz ES daudzgadu budžetu tika panākta vienošanās rīkot īpašu diskusiju oktobrī, lai jau šogad varētu vienoties par budžetu.
Eiropadomē norisinājās diskusijas par ES vadošo amatu kandidātiem, ņemot vērā iepriekšējās konsultācijas. ES dalībvalstu līderi vienojās, ka ir nepieciešams amatu sadalījuma piedāvājums, kas atspoguļo Eiropas dažādību. Diskusijas turpināsies ārkārtas Eiropadomes sēdē 30. jūnijā.
Eirosamita laikā piektdien ES dalībvalstu līderi iepazinās ar panākto progresu attiecībā uz Eiropas Stabilizācijas mehānisma līguma grozījumiem, kas veicinās Eirozonas noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem.
Tāpat ES dalībvalstu vadītāji iepazinās ar Eirogrupas priekšlikumiem par Konkurētspējas un konverģences budžeta instrumentu, kura mērķis ir atbalstīt strukturālās reformas un investīcijas Eirozonā, kā arī ar paveikto Banku savienības stiprināšanā.