Tad bērnam, kas ir paaudzies, pamostas zvērīga vēlme palīdzēt saviem vecākiem. Ja pusaudža gados, dēlu nepielūgsies nomazgāt traukus, tad četrgadīgais būs priecīgs šļakstīties pa traukiem un ziepju putām. Bet šeit rodas grūtības – viņš var traukus saplēst, un pēc viņa vienalga būs jāpārmazgā. Tāpēc māte viņu izdzen no virtuves: “Neaiztiec neko, es visu pati izdarīšu!”
Bērns aug, kļūst par pusaudzi, bet māte joprojām nevar atpazīt un pieņemt, ka tagad viņam ir savi uzskati, savas vēlmes, savas idejas. Saziņa ar dēlu ir tāda pati kā tad, kad pirms desmit vai piecpadsmit gadiem viņš bija mazs bērns: “dari, kā es teicu; māte vislabāk zina, kas tev būs labāk.” Un tagad dēls dodas studēt specialitātē, kuru rūpīgie vecāki viņam izvēlējās: “Tu kļūsi par advokātu, viņi labi pelna”. Un tad viņš pavadīs visu savu dzīvi darbā, ko viņš neizvēlējās. Un, iespējams, ienīdīs to, ar ko nodarbojas. Tāda zinātkāres, neatkarības, gribas, paša viedokļa iznīcināšana topošā vīrietī, pakāpeniski pārvērš viņu bezpalīdzīgā, bez mugurkaulniekā, pilnīgi infantilā cilvēkā.
Mīloša sieva
Mūsu valstī vīrietis no mātes spārna nokļūst savas sievas gādīgajās rokās. Un atkal viņš saņem visu gatavu: boršču, tīrus kreklus, mazgāti traukus. Internetā ir ļoti populāri videoklipi ar kopīgu nosaukumu “Es paliku viens mājās bez sievas”. Vīrieši parāda, kā viņus pārvalda mājsaimniecību, ja viņas laulātās nav mājās. Tāpat mēģina pagatavot ceptu olu vai ieslēgt veļas mazgājamo mašīnu. Viņiem nekas nesanāk un tas liekas ļoti smieklīgi. Šādi videoklipi savāc daudz komentāru no sērijas “Jā, viss ir taisnība, brāli.” Un tas vairs nav smieklīgi. Tas ir ļoti skumji, ja pieaudzis vīrietis, kurš zina, kā vadīt automašīnu, nezina, kā ieslēgt veļas mašīnu.
Lasīt arī: Sekmīgas laulības pazīmes
Tas ir skumji, ka mēs, sievietes, uzskatām, ka nav nepieciešams pieprasīt vīra iesaistīšanos mājsaimniecības lietās (nu kā, nav jau vīriešu lieta), vai arī vienkārši baidās (mazums atradīs sev citu sievieti, kura neuzstās uz personīgu iepazīšanos ar veļas mazgājamo mašīnu). Tā mēs atbalstām tikai vīriešu bezpalīdzību.
Tipisks frāze daudziem stiprā dzimuma pārstāvjiem: “Tu taču zini, ka es nezinu, kā to izdarīt, bet visu vēl vairāk sabojāšu, izdari to labāk pati.” Kā ar to rīkoties? Vispirms ir jāapzinās, ka vīrietis globāli nevar mainīties. Tikai par sīkumiem. Ja mēs nedarām lietas ar kurām vīrieši var tikt galā paši, tad ir iespējams apmācīt spēcīgo dzimumu, kontrolēt trauku mazgājamo mašīnu vai apmaksāt rēķinus par dzīvokli. Ja jūs uzslavēsiet savu vīru un apbrīnosiet viņa sasniegumus, tad viņš biežāk darīs lietas, lai justos kā īsts vīrietis. Un, iespējams, izzudīs vēlme, katru reizi, pārnest atbildību uz citu cilvēku pleciem.
Avots: vedmochka.net
Gunta Graudiņa
