Koksnes izstrādājumi ir kļuvuši pieejamāki, sākot ar kurināmo, zāģbaļķiem un papīrmalku. Rudens siltais laiks izraisījis pieprasījuma kritumu, kas negatīvi ietekmējis. Daži eksperti uzskata, ka nesenais koksnes cenu samazinājums var būt tikai īslaicīgs. Viņi gan neprognozē, ka koksnes tirgū piedzīvos tik liela mēroga paniku kā šovasar. Koksnes izstrādājumu, tostarp degvielas, izmaksas samazināsies.
E-silva ir platforma vai sistēma, kas ļauj pārdot meža resursus un īpašumus tiešsaistes izsolēs. Koksnes cenu nosaka arī mežizstrādātāju rīcība – ja viņi samazinās mežizstrādes apjomu, lai sagaidītu cenu pieaugumu, tad varētu pieaugt arī koksnes cena. Tagad ir pienācis brīdis, kad pieprasījums šķiet apmierināts un noliktavas iztukšojas tik ātri, kā plānots. Malkai cenas kritums bija nedaudz vairāk par 10%. Pašreizējā tirgus situācija ir tikai īslaicīga, jo, laikam kļūstot vēsākam un cilvēkiem vajadzēs vairāk enerģētiskās koksnes, cena stabilizēsies. Mēs noteikti nevarējām sagaidīt paniku malkas rezervju uzkrāšanu, kas notika pirms šīs ziemas.
Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka rudens siltais laiks ir viens no iemesliem, kāpēc koksnes kurināmā cena krītas. Viņš norāda, ka siltais laiks atstāj iespaidu ne tikai uz energoresursu, bet visu veidu degvielas cenām. Uzņēmuma valdes loceklis Normunds Štolcers stāsta, ka pašreizējais enerģētiskās koksnes jeb kā kurināmā koksnes cenu samazinājums ir saistīts ar pieprasījuma pieaugumu: “Enerģiju pirka gan uzņēmumi, gan privātpersonas, kas tieši vai netieši saistītas ar siltumenerģiju. koksni un piepildīja noliktavas ar rezervi, tāpēc auga pieprasījums un arī cena.
Vairāk koncentrējamies uz šķeldas tirgu Baltijas reģionā, kur cenas pēdējā laikā ir kritušās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vidējais cenu kritums no augstākā punkta jau ir ap 10-20%. Jāsaprot, ka šo cenu ietekmē ne tikai karstums, bet arī faktiski diezgan nelielais nokrišņu daudzums. Ja būs kā bijis, sauss un silts, tad, visticamāk, cenu kritums vēl turpināsies.”
Mazāks cenu kritums šobrīd vērojams arī zāģbaļķu un papīrmalkas jomā. “E-silva” valdes loceklis Normunds Štolcers skaidro: “Mūsu tirgus ir tieši atkarīgs no eksporta tirgiem, galvenokārt Skandināvijas, jo pirmskara periodā ievērojams papīra koksnes apjoms no Krievijas tika eksportēts tieši uz Skandināvijas valstīm. Izveidojās deficīts. , tāpēc mēs piegādājām nepieciešamo koksni un darījām to diezgan efektīvi. Papīra koksnes cena lēnām pieauga kopš novembra sākuma, bet šobrīd ir nostabilizējusies ar nelielu 2% kritumu. Zāģbaļķus bieži izmanto kā izejvielu celtniecībā. Taču, ņemot vērā, ka kredītu procentu likmes šobrīd ir augstas, uzņēmumi ar jaunu būvniecības projektu uzsākšanu nesteidzas. Līdz ar to visā pasaulē ir samazinājies būvniecības apjoms. Līdz ar to ir samazinājies pieprasījums pēc zāģbaļķiem, izraisot tirgus cenas kritumu.
Resno zāģbaļķu cena, piemēram, samazināta par aptuveni 7%. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izjaucis lētas koksnes tirgu, un patērētājiem jārēķinās ar cenu pieaugumu. Strauji pieaugot Latvijā šķeldas patēriņam degvielai, Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka kokrūpniecība strauji attīstās kā atbilde. 2020. gadā apkurei izmantojām 6 miljonus kubikmetru kurināmā šķeldas. Nākamgad šis skaitlis varētu pieaugt līdz 8 miljoniem. Koksnes kurināmā cena var pieaugt, ja mums neizdosies pareizi ieviest Green Course direktīvas Latvijā vai Eiropā kopumā. Un tad mēs iedomājamies, ka pie megavatu nominālvērtības, kas šobrīd ir aptuveni 40 eiro par MWh, ko mēs maksājam par degvielu, mums būs jāpieskaita vēl apmēram 30 eiro tikai tāpēc, lai mēs varētu dedzināt koksnes kurināmo.
Mēs tik tikko esam izvairījušies no riska parādīšanās Latvijā nesenā pagātnē, tādās pilsētās kā Rīga, Liepāja un Ventspils, kas ir emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieces. Šie faktori, piemēram, koksnes kurināmais, ietekmē ne tikai galapatērētāja cenu. Koksnes cenu nosaka arī mežizstrādātāju rīcība – ja viņi samazinās mežizstrādes apjomu, lai sagaidītu cenu pieaugumu, tad varētu pieaugt arī koksnes cena.
