Kolēģēs – grūtnieces prasīja, kāpēc es nedzemdēju. Esmu taču precējusies

Ja jums kaut reizi dzīvē ir jautāts, kad jums būs bērni, tad jūs, jau ziniet kādas sajūtas pārņem šādā momentā. Daudziem šī tēma ir patiesi sāpīga, jo cilvēkiem patīk ar savu takta trūkumu ielīst citu dzīvēs. Bet dažreiz mātes tēma paliek slēgta personīgo attiecību dēļ. Tas notika Marijas, mūsu jaunā stāsta varones, dzīvē.

Sieviete neuzdrošinājās palikt stāvoklī, jo domāja, ka viņas vīrs nevēlas bērnus. Taču patiesībā viss izvērtās pavisam savādāk. Kāpēc Marijas stāsts beidzās ar šķiršanos, lasiet tālāk rakstā.

Apprecējos ar skaidru izpratni: vēlos kļūt par māti. Bet nesteidzos kļūt par māti. Sapratu, ka vispirms vajag izveidot veiksmīgu karjeru, piecelties kājās un tikai tad domāt par bērniem.

Man vienmēr šķita, ka mans vīrietis domā tāpat. Mēs vairākas reizes nejauši runājām par bērniem. Es iztēlojos Ojāru kā lielisku tēvu. Bet viņš dienām pazuda darbā. Mēs abi strādājām mūsu kopējās nākotnes labā.

Dažus gadus vēlāk mums izdevās iegādāties savu dzīvokli. Tad parādījās mašīna, bet ar bērniem viss palika pa vecam. Šajā laikā visām manām kolēģēm izdevās laist pasaulē bērnu. Mūsu uzņēmums tam ir ļoti lojāls, tāpēc meitenēm bija iespēja strādāt attālināti no mājām.

Šķiet, kas mani traucē? Kolēģi jau sākuši jautāt, kad man būs bērni, jo esmu precējusies. Šie jautājumi mani vienmēr ir ļoti sarūgtinājuši. Vai ir kādi noteikumi, kad vajag dzemdēt? Es nesaprotu, kāpēc cilvēki to turpina jautāt tieši sejā. Kas zina, varbūt es nemaz nevaru palikt stāvoklī!

Tā vai citādi, mātes tēma ielauzās manā dzīvē un nepameta to ļoti ilgu laiku. Mocījos, nesaprotot, kad mums ar vīru beidzot jātiek galā ar šo jautājumu. Un katru reizi, kad es paskatījos uz Ojāru, es neredzēju viņā gatavību. Viņš vienmēr strādāja.

Pagāja gadi, un mūsu attiecības ar vīru kļuva ļoti aukstas. Viņš arvien biežāk pazuda darbā, un es sevi grauzu, ka joprojām neesmu kļuvusi par māti. Kādā brīdī es sapratu, ka mēs ar Ojāru vispār pārtraucām runāt.

Lasi arī: Nekaunīgā māsa pieprasa, lai es viņu ar meitu deklarēju savā dzīvoklī, kuru iegādājos ar hipotēkas palīdzību

Mans vīrs sāka kavēties biežāk darbā, arī brīvdienās pazuda. Protams, man sāka rasties aizdomas, ka viņam ir kādas attiecības malā. Garīgi es tam biju gatava. Varētu teikt, ka es viņu pieķēru. Es gribēju viņu iepriecināt. Atnācu uz viņa darba vietu un atnesu pusdienas.

Ojārs nedomāja, ka tas ir iespējams. Viņš sēdēja savā kabinetā, un viņa sekretāre ērti iekārtojusies viņam uz ceļiem. iedomājieties to ainu! Kāpēc viņš izvēlējās šo manekenu? Klusuma brīdi nomainīja mans šoks. Es pamanīju, ka šai meitenei ir apaļš vēders.

Mans vīrs ne tikai mani krāpa. Viņš padarīja grūtu savu sekretāri un nesteidzās man par to stāstīt. Tajā vakarā mēs ilgi runājām. Es tikai gribēju zināt, kāpēc viņš to izdarīja. Kas mani padarīja nederīgu mātei?

Ojārs teica, ka viņš jau ilgu laiku mēģinājis pateikt, ka vēlas bērnu. Viņš nopirka ģimenes automašīnu, un sāka noskatīt mantas bērnu istabai. Es, pēc viņa teiktā, tikai veidoju karjeru un lidinājos mākoņos. Tā es pēkšņi uzzināju, kas ir vīriešu mājieni un vīriešu neuzticība. Un mans vīrs drīz kļūs par tēti. Viss, ko viņš gribēja!

Mīļie laulātie, mācieties runāt viens ar otru! Visas nepatikšanas nāk no klusēšanas. Ja Marija būtu runājusi ar savu vīru un viņš nebūtu klusējis, viņi jau sen būtu kļuvuši par laimīgiem vecākiem. Mājieni šādās situācijās ir vienkārši nepieņemami.

Neskatoties uz to, tas noteikti kļūs par labu dzīves mācību varonei. Pirmkārt, viņa atbrīvojās no vīrieša, kurš izvēlējās neuzticību kā labāko risinājumu visām problēmām. Otrkārt, tagad Marija neuzkāps uz tā paša grābekļa. Esmu pārliecināta, ka viņa spēs atrast sev cienīgu dzīves draugu, kurš vēlas kļūt par tēvu savam bērnam.

Leave a Comment