Laikā, kad Plīsteds tika nodurts, viņš gaidīja tiesas spriedumu par divām seksuāla rakstura apsūdzībām, savukārt policija vēl turpināja izmeklēt lietu, kurā Plīsteds ir apsūdzēts vēl viena nozieguma izdarīšanā.
Viņš iepriekš ir izcietis cietumsodu par citiem seksuāla rakstura noziegumiem, kas nodarīti bērniem.
Sendsa tiesā pastāstījusi, ka devusies pie Plīsteda ar vēlmi panākt viņa atzīšanos savos noziegumos, lai aiztaupītu bērniem došanos uz tiesu.
Atverot durvis un uzklausot, kas Sendsai sakāms, Plīsteds esot nosmīnējis un atteicis, ka bērni, kuri viņu apsūdzējuši, ir meļi, kuri izpostījuši visu viņa dzīvi. Sendsa, pirms došanās pie Plīsteda, apbruņojās ar nazi un pēc īsās sarunas sadūra Plīstedu astoņas reizes. Pāris stundu laikā pēc incidenta Sendsa devās uz policiju paziņot par nodarīto, kur minējusi, ka upuris pats esot uzprasījies uz nepatikšanām un ka daudzdzīvokļu namos vispār nevajadzētu ļaut dzīvot pedofiliem.
Tiesas sēdē Sendsa tika attaisnota Plīsteda slepkavībā ar nodomu, taču atzīta par vainīgu cilvēka nonāvēšanā, kuras iemesls ir nesavaldība.
Sendsa un viņas upuris dzīvoja vienā mājā, turklāt Sendsa dažkārt apmeklēja Plīstedu, pagatavojusi viņam siltas vakariņas.
Sākumā viņa domāja, ka Plīsteds kā vīrietis ir pozitīvs piemērs vietējiem bērniem un aizstāvēja viņu, kad viņš tika saukts par pedofilu, tomēr viņa nezināja, ka viņš iepriekš ir tiesāts par pedofiliju un apsūdzēts par seksuālu vardarbību pret bērniem.
Pirmo reizi Snērsbrukas tiesā Plīsteds parādījās pagājušā gada novembrī, kad tika apsūdzēts par divu seksuāla rakstura noziegumu pastrādāšanu pret mazgadīgiem bērniem.
Sendsa iztukšoja divas vīna pudeles un mazu viskija pudeli, pirms viņa apbruņojās ar nazi un devās uz Plīsteda dzīvokli. Viņu piefiksējušas arī mājā izvietotās videonovērošanas kameras. Pēc trīsdesmit minūtēm viņa pameta trešo stāvu, kreisajā rokā turot asiņainu nazi.
Sendsa atgriezās savā dzīvoklī un pārvilka drēbes. Kaimiņiem, kuri viņu ievēroja, viņa teikusi, lai tie izliekas, ka nav viņu redzējuši.
Pēc tam Sendsa izsauca taksometru un devās pie audžudēla Paula Penna, kur raudot atzinusies, ka nodūrusi Plīstedu. Penns tiesā teica: „Mēs sēdējām un runājām, kad viņa atzinās, ka nodūrusi Plīstedu. Sākumā domāju, ka tas ir joks, bet viņa turpināja apgalvot, ka nodūrusi Plīstedu.” Viņa esot atkārtojusi: „Es nodūru viņu,” kad durvis atvērušās, viņa esot iegājusi dzīvoklī un nodūrusi viņu.
Sendsa parādīja audžudēlam nazi, ar ko pastrādāja noziegumu – tas bija virtuves nazis, aptuveni 30 cm garš, uz tā bija asins krāsas substance. Nākamajā dienā, pēc Sendsas atzīšanās policijas darbiniekiem, Plīsteds tika atrasts sava dzīvokļa gaitenī miris. Sendsa raudot atzinusies, ka nav vēlējusies nodarīt pāri Plīstedam, kad devusies uz viņa dzīvokli. Viņa apgalvoja, ka vēlējās, lai Plīsteds viņu uzklausa un atzīstās savos noziedzīgajos nodarījumos.
Prokurors Džonatans Rīss, apstrīdēja Sendsas teikto, apgalvojot, ka Sendsa bija nolēmusi atriebties Plīstedam par bērniem nodarīto, piemetinot, ka upuris nav pelnījis nāvi tikai tādēļ, ka ir pedofils. Tiesas spriedums tika paziņots tikai pēc trim diskusiju pilnām dienām, Sendsa tika attaisnota par tīšas slepkavības paveikšanu, taču atzīta vainīga cilvēka nonāvēšanā.
Avots: www.dailymail.co.uk
