Tā kā divās pilsētās gripas izplatība pārsniegusi epidēmijas slieksni, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) no ceturtdienas, 8.decembra, izsludinājis gripas epidēmijas sākumu, turklāt, salīdzinot ar citiem gadiem, netipiski liels skaits novēroti pacienti, kuri vēršas pie ārsta ar elpceļu infekcijas simptomiem un kuriem diagnosticēta pneimonija. Šie novērojumi liecina, ka šogad gripas sezona varētu būt smagāka nekā iepriekšējos gados.
Kopš novembra vidus krasi par 88,1% pieaudzis pacientu skaits ar aizdomām par gripu.
Vidēji valstī bijuši 64,9 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Divās monitoringa pilsētās šis rādītājs pārsniedza epidēmijas slieksni, Rīgā uz 100 000 iedzīvotāju 144,2, bet Jūrmalā 125,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Slimību profilakses un kontroles centrs paziņojis, ka gripas epidēmija sāksies 8.decembrī.
Pēdējo divu nedēļu laikā strauji, par 28,7% pieaudzis pacientu skaits ar akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomiem. Rīgā, Jēkabpilī un Valmierā šis rādītājs ir augstāks nekā vidēji Latvijā (attiecīgi 3327,6, 2763,1 un 2626,0 uz 100 000 iedzīvotāju).
Vislielākā akūtu elpceļu infekciju intensitāte novērota bērniem, īpaši 0-4 gadu vecuma grupā. Kopumā 30% pacientu vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs.
Pēdējo trīs nedēļu laikā strauji pieaudzis pacientu skaits ar pneimoniju – par 98,5%, salīdzinot ar novembra sākumu.
Šogad slimnīcā ar elpceļu infekcijas simptomiem un diagnosticētu pneimoniju ierodas vairāk cilvēku nekā citus gadus.
Pagājušajā nedēļā novērotajās slimnīcās ar gripu slimojuši astoņi pacienti. Līdz šim ar apstiprinātu gripas diagnozi slimnīcās ievietoti 23 pacienti dažādās vecuma grupās: divi vecuma grupā no 0 līdz 4 gadiem, pieci vecumā no 5 līdz 14 gadiem, astoņi vecumā no 15 līdz 64 gadiem, astoņi 65+ vecuma grupa.
Respiratorā sincitiālā vīrusa pozitīvo paraugu īpatsvars iepriekšējā nedēļā samazinājies no 25,4% līdz 6,1% pacientiem ar elpceļu infekcijas simptomiem.
Eiropas gripas uzraudzības tīkla dati liecina, ka novembra beigās deviņas valstis ziņoja par plaši izplatītu un mērenu gripas aktivitāti. Šīs valstis bija Vācija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Malta, Portugāle, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija un Apvienotā Karaliste (Skotija). Cirkulēja gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, un A/H3 bija dominējošais celms.
SPKC arī atgādināja, ka no nopietnām gripas sekām visvairāk apdraud cilvēki, kuri ir gados veci vai slimo ar hroniskām slimībām. Tas attiecas uz sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimībām, diabēta un vēža slimniekiem, kā arī tiem, kuriem ir hroniskas infekcijas vai novājināta imunitāte.
Gripa var būt īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Labākais veids, kā pasargāt sevi no gripas un tās komplikācijām, ir vakcinēties. Imunitāte veidojas dažu dienu laikā pēc vakcinācijas, un gripa parasti izplatās līdz maija beigām. Pat epidēmijas laikā nav par vēlu vakcinēties, it īpaši, ja plānojat saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, plānveida operāciju vai ārstēšanu slimnīcā.