Otrdien, 22.maijā, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas monētu “Medus monēta”, kurā pārdzimis inovatīvas kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vietu ieguvušais Artūra Analta darbs.
Konkurss tika izsludināts 2017. gada janvārī, un tajā tika meklētas idejas sižeta, dizaina vai tehniskā izpildījuma ziņā inovatīvai monētai. Kopumā tika iesniegti 42 darbi, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija. Konkursā 1. vieta tika piešķirta dizainera Artūra Analta darbam “Medus”, 2. vieta – arhitekta Mārča Kalniņa darbam “H2OABC”, bet 3. vieta – elektroniskās mūzikas mākslinieka Artūra Šēnfelda darbam “Zelta vērtības”.
Medum Latvijā ir īpaša loma. Par to un čaklajām medus vācējām – bitēm – runā mūsu tautasdziesmas, tas ir nozīmīgs pārtikas, tautas medicīnas un kosmētikas produkts. Savu valsti tās pilsoņi rosīgā ikdienā piepilda kā bites stropu. Tāpēc “Medus monēta” ir čakluma un darba salduma simbols. Turklāt bitēm ir nozīmīga loma bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, un to klātbūtne ir dabas veselības rādītājs.
Neparastā, formas ziņā bišu šūnām radniecīgā kolekcijas monēta “Medus monēta” veidota no sudraba un apzeltīta. Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci. Monētas forma ir unikāla, un, savietojot monētas blakus, tās veido vienotu kopumu tāpat kā bišu šūnas medus kāri stropā. Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetø kalykla (Lietuva).
Kolekcijas monēta “Medus monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 3 000 eksemplāru.
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 53.00 eiro.
Jauno monētu no 22. maija varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv, kurā iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi.
Sadarbībā ar “Swedbank” AS nodrošināta iespēja ērti norēķināties, izmantojot VISA, VISA Electron, MasterCard un Maestro norēķinu kartes, kā arī “Swedbank” AS, AS “Citadele banka” un AS “SEB banka” internetbankas. Iegādātās monētas un numismātikas produktus varēs saņemt Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā (adreses sk. https://www.bank.lv/par-mums/klientu-kase) un izmantojot VAS “Latvijas Pasts” eksprespasta pakalpojumus. Tas būs noderīgi, piemēram, attālāko reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas. Numismātikas produktus e-monetas.lv var iegādāties arī privātpersonas un juridiskās personas ārvalstīs, un piegāde pašlaik iespējama uz 35 valstīm – lielāko daļu ES valstu, ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi.
Monēta būs nopērkama arī tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos (adreses sk. https://monetas.bank.lv/images/stories/pielikumi/nauda/Monetu-tirdzniecibas-vietas.pdf).
Pielikumā – monētas apraksts (3. un 4. lpp.), kā arī papildinformācija par eiro kolekcijas monētām un piemiņas monētām (5. lpp.).
MEDUS MONĒTA
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 16.50 g
Forma: sešstūris ar viļņotām malām un nošķeltām virsotnēm; attālums starp sešstūra pretējām virsotnēm – 29.00 mm
Metāls: 925° sudrabs, apzeltīts (995°)
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 3 000 eks.
Kalta 2018. g. UAB Lietuvos monetø kalykla (Lietuva)
Mākslinieks: Artūrs Analts (grafiskais dizains)
Monētas priekšpuse (averss)
Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci. Lejasdaļā pa kreisi vietots uzraksts LATVIJA, zem tā – gadskaitlis 2018.
Monētas aizmugure (reverss)
Bišu šūnu reljefs atveidojums ar matējumu. No centra pa kreisi nedaudz uz leju vietots skaitlis 5, zem tā – uzraksts EURO.
Bišu šūnas pretskatā.
Monētas josta
Gluda.
Bites Zemi apsaimniekojušas jau miljoniem gadu. Nemitīgajā cīņā par iztiku brieda cilvēku gana savtīgā draudzība ar bitēm, vispirms tikai piesardzīgi izmantojot bišu darba dāsnās dāvanas dabas vidē. Pirmais mūsu senču nogaršotais medus bija ievākts no meža bišu pūžņiem. Senākie 10. gs. pr.Kr. cilvēku veidotie stropi atrasti Tuvajos Austrumos tagadējās Izraēlas teritorijā. Tikai 18. gs. nogalē vācu zemēs izveidojās zinātniskas biškopības pamati. 19. gs. ar biškopības lietpratēju centieniem dažādās pasaules valstīs tika radīti un pilnveidoti saliekamie stropi ar izņemamiem rāmīšiem jeb kārēm, ar bišu darba gaitām paredzētām skrejām.
Dravnieka darbs ar aromātiskajām bišu vaska šūnām un zeltaino medu, ko mēdzam salīdzināt ar dzintaru, latviešiem izsenis bijis saistīts ar veselīgu dzīvesveidu un dainu poētisma apgarots. Kur bites rosās, tur dabā valda tīrība, harmonija un kārtība. Tur arī cilvēki top domās gaišāki un miesā veselāki.
Senajā Ēģiptē medu lietoja, ārstējot ievainojumus un slimības. Ēģiptes faraoni medu izmantojuši arī reliģiskajos rituālos. Senajā Grieķijā matemātiķis Pitagors (~580.-500. pr.Kr.) un filozofs Dēmokrīts (~460.-370. pr.Kr.) uzskatīja medus ēšanu par ilga mūža priekšnoteikumu. Savukārt dabas zinātņu pamatlicējs Aristotelis (384.-322. pr.Kr.) ieteica medu pret acu slimībām, un medicīnas pamatlicējs Hipokrāts (~460.-370. pr.Kr.) aicināja medu lietot gan tīrā veidā, gan kopā ar ūdeni vai vīnu. Viņš uzskatīja, ka medus ir barojošs, piešķir sejai labu izskatu un tam piemīt ārstnieciskas īpašības. Senie grieķi tik ļoti cienīja medu, ka medus bite tikusi attēlota uz viņu naudas zīmēm. Savukārt romieši izmantoja medu arī kā naudas veidu, jo daudzi cilvēki nodokļus maksāja medū.
Aptuveni 6 000 gadu pr.Kr., kad klimats kļuva siltāks, bites parādījās arī tagadējās Latvijas teritorijā. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 2.-4. gs. cilvēki uzturā lietojuši medu. 10.-14. gs. līdzās dzintaram un labībai medus un vasks bija nozīmīgas maiņas un tirgus preces. 19. gs. sākumā daudzi muižnieki savos mežos ierīkoja pastāvīgas dravas. 19. gs. nogalē bišu dravas bija katrā piektajā zemnieku saimniecībā, taču tajās bija tikai dažas saimes, jo medus tika lietots pašu vajadzībām.
Mūsdienās Latvijā medu patērē uzturā tīrā veidā, konditorejā, dzērienos, tautas medicīnā, pirts procedūrās, masāžās un kosmētiskajos līdzekļos. Medū ir antioksidanti un vitamīni, minerālvielas un mikroelementi, tam ir arī antibakteriāla iedarbība.
Katra bite savā 30-80 tūkst. lielajā saimē nekad neguļ, vāc barību un būvmateriālus savam mājoklim un izaudzē arvien jaunu paaudzi. Savāktais nektārs un ziedputekšņi pārtop medū un bišu maizē. Mūsdienu pasaulē bites, kas ir līdz pusotram centimetram gari un aptuveni desmitdaļu grama smagi spārnoti kukainīši, katru gadu cilvēkiem sarūpē fantastisku medus daudzumu.
Ej, sliņķīt, pie bitītes,
Mācies bites tikumiņu:
Ne tai kunga, ne stārasta,
Saldu medu salasot.
Mūsu Dievzemītes veidols gadu gadiem kopts un lolots. Savu valsti tās pilsoņi rosīgā ikdienā piepilda kā bites stropu. Tāpēc “Medus monēta” ir čakluma un darba salduma simbols.
Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 26 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā “Gada monēta” (Coin of the Year) “Latvijas monēta” saņēma galveno balvu nominācijā “Gada monēta”. 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā “Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums” (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta “Baltijas ceļš”. Savukārt šogad kolekcijas monēta “Nacionālais uzņēmējs” šajā konkursā tika atzīta par “Mākslinieciskāko monētu” (Most Artistic Coin).
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.
Informāciju par interneta vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv un https://monetas.bank.lv/iegade.
Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas ES valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.