Latvijas ekonomikai ir grūtības, salīdzinot ar pārējo Eiropas Savienību.

Ekonomiskajam ciklam tuvojoties beigām un strauji augot inflācijai, Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kuras ekonomika salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kritusies. Jāpiebilst, ka “Eurostat” apkopotajā informācijā pagaidām nav iekļauti dati par Igauniju, Īriju, Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu. Mēs neesam vienīgie, kuru ekonomiskā labklājība ir samazinājusies.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ekonomika sarukusi par 0,4%. No pieejamajiem datiem var secināt, ka ES attiecīgajā periodā ir piedzīvojusi vidējo ekonomikas izaugsmi 2,4% apmērā. Šis rādītājs par procenta desmitdaļu atpaliek no mūsu kaimiņvalsts Lietuvas snieguma. Jāatzīmē, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā valsts ekonomika šajā ekonomikas ciklā bija aktīvāka, un abās valstīs inflācija bija straujāka. Abās valstīs aktīvāks bija arī nekustamā īpašuma tirgus. Tieši pēdējais no minētajiem faktoriem iepriekš lika domāt, ka līdz šī gada pavasarim zemo procentu likmju iespaidā Igaunijas un Lietuvas ekonomika pārkarsēs, neskatoties uz to, ka izaugsmes tempi ne tuvu nelīdzinās. viņi bija “treknajos gados”. Lietuvas ekonomikas izaugsme lielā mērā ir balstīta uz iepriekšējiem procesiem un nākotnē var mainīties.

Sliktie ekonomiskie rādītāji Latvijā lielā mērā ir saistīti ar valsts eksporta struktūru, kas lielā mērā ir atkarīga no būvniecības aktivitātēm Eiropā. Paaugstinoties inflācijai un kredītu procentu likmēm, būvniecības aktivitāte palēninās un pieprasījums pēc saistītajiem produktiem samazinās. Papildus kokmateriāliem jānorāda uz krājumu pieaugumu un cenu kritumu eksporta tirgos, kas liek valstī ieplūstošajam naudas apjomam sarukt, līdz ar to mazāk paliek, ko novirzīt patēriņam. Lai gan tūlītēju cerību uz uzlabošanos nav, diemžēl jārēķinās ar turpmāku eksporta un valsts iekšzemes kopprodukta kritumu.

Latvijas gadījumā būtiski ir nepasliktināt tās ekonomisko konkurenci, ko, iespējams, darīs šobrīd gaidāmais elektroenerģijas cenu pieaugums saistībā ar “Sadales tīkla” un “Augstsprieguma tīkla” tarifu pieaugumu. Kipras ekonomika trešajā ceturksnī pieauga par 5,4%, bet Portugāles ekonomika pieauga par 4,9%. Kipras ekonomikas izaugsme šogad lielā mērā ir saistīta ar tūristu dolāru pieplūdumu, kas arī palīdzējis patēriņam atjaunoties pēc iepriekšējā miera perioda Covid-19 periodā. Tāda pati situācija it kā ir novērota Portugālē un citās valstīs, par kurām zināms, ka tās uzņem tūristus. Vācija kā Eiropas vadošā ekonomika ir piedzīvojusi gada pieaugumu par 1.1%, savukārt Francija ir piedzīvojusi pieaugumu par 1%. Tomēr šie skaitļi ir izaugsmes tempu tabulas apakšā. Tādu valstu ekonomikā kā Latvija ir skaidri redzamas noguruma pazīmes, kas, iespējams, skaidrojams ar kopējo pasaules ekonomikas pasliktināšanos.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Leave a Comment