Daudzi, kas ilgstoši slimo ar dažādām kaitēm, noteikti ievērojuši, ka ik gadu aptuveni vienā un tajā pašā laikā kāda konkrēta slimība mēdz saasināties.
Zinot, kad tas parasti mēdz notikt un kādi cēloņi saasinājumu izraisa, var jau laikus tam sagatavoties un veikt virkni profilaktisku pasākumu.
Sirds išēmiskā slimība
Visbiežāk slimības saasināšanās mēdz notikt vasarā: jūnijā un jūlijā. Galvenie cēloņi – skābekļa satura samazināšanās gaisā, karstuma izraisītā slodze uz asinsvadiem.
Asinsvadu veģetatīvā distonija
Ar šo kaiti sirgstošajiem ir divi riska periodi: pavasarī – martā un aprīlī, un rudenī – oktobrī, novembrī. Pavasarī saasināšanās cēlonis galvenokārt ir vitamīnu daudzuma samazināšanās uzturā, bet rudenī – dienas gaišā laika sarukšana.
Insulīnatkarīgais cukura diabēts
Slimības saasināšanās visvairāk iespējama laikposmā no oktobra līdz februārim vai pat martam, un cēlonis tam ir šim periodam raksturīgie biežie saslimšanas gadījumi ar vīrusinfekciju slimībām.
Lasi vēl: Ko tava acu krāsa stāsta par veselību? Noderīga informācija!
Vairogdziedzera slimības
Laiks, kad saasināšanās visvairāk iespējama, ir no maija līdz augustam. Galvenie cēloņi: saules gaismas ietekme uz vairogdziedzera hormonu sintēzi.
Gastrīti un kuņģa čūla
Bīstamie periodi ir divi. Pavasarī: marts–maijs; rudenī: oktobris–novembris. Konkrēti cēloņi diemžēl vēl nav izpētīti. Kā iespējamākie tiek uzskatīti sezonu bioritmu izmaiņas, imunitātes novājināšanās, vitamīnu deficīts pavasarī.
Adneksīts
Adneksīts ir dzemdes piedēkļu – olvadu un olnīcu – iekaisums. Pastiprināta saasināšanās var būt gada aukstajā periodā no oktobra līdz pat martam. Galvenie cēloņi – apsaldēšanās un imunitātes pazemināšanās.
Psoriāze
Biežāk novērojama slimības ziemas formas saasināšanās – no oktobra līdz aprīlim. Vasarā (vasaras forma) sastopama retāk. Cēloņi, kas provocē psoriāzes saasināšanos, precīzi nav noskaidroti.
Furunkuloze, piņņu izsitumi
Šīs kaites galvenokārt mēdz aktivizēties rudenī un ziemā, un cēloņi tam ir apsaldēšanās, imunitātes novājināšanās, saules trūkums.
Nātrene
Ir divi riska periodi. Ziemā nepatīkamus brīžus var sagādāt aukstuma nātrene, bet vasarā – tā sauktā saules nātrene. Gan vienai, gan otrai cēloņi ir fizisko faktoru iedarbība uz ādas.
Osteohondroze
Osteohondrozes saasināšanās visbiežāk mēdz notikt gada aukstajā periodā – no rudens līdz pavasarim (novembris–marts). Biežākie cēloņi – hipodinamija, apsaldēšanās.
Podagra
Arī podagras slimniekiem riska periods ir krietni garš – sākot no oktobra, novembra līdz pat maijam. Raksturīgākais cēlonis tikai viens – gaļas ēdienu pārsvars uzturā.
Reimatoīdais artrīts
Laiks, kad paasināšanās visvairāk iespējama, ir pavasaris un rudens. Bet kāpēc – vēl nav noskaidrots.
Šizofrēnija
Šizofrēnijai pastiprināta profilakse nepieciešama pavasarī, jo tieši šajā gadalaikā kaites saasināšanās risks ir visaugstākais. Cēloņi nav izzināti.
Depresija
Depresijas saasināšanās visbiežāk novērota pavasarī un rudenī. Lai gan pilnīgi precīzi cēloņi nav noskaidroti, dominē uzskats, ka viens no tiem varētu būt dienas gaišā laika garuma izmaiņas.
Pielonefrīts
Visbiežāk kaites saasināšanās cilvēku var piemeklēt laikā no oktobra līdz aprīlim. Biežākie cēloņi ir nosalšana, imunitātes novājināšanās.
Cistīts
Patiesībā cistīta saasināšanās var uzliesmot jebkurā laikā, taču par bīstamākiem tiek uzskatīts laikposms no oktobra līdz aprīlim, kad cēlonis ir apsaldēšanās un imunitātes novājināšanās, kā arī vasaras karstākie mēneši, kad ļoti viegli var apsaldēties, peldoties atklātās ūdenstilpēs.
Lasi vēl: Ko tava acu krāsa stāsta par veselību? Noderīga informācija!
Hronisks bronhīts
Pastiprinātā riska periods ir no oktobra līdz aprīlim. Galvenais cēlonis: apsaldēšanās, imunitātes novājināšanās, akūto respiratoro vīrusu infekciju uzliesmojums.
Bronhiālā astma
Bronhiālās astmas slimnieki nosacīti vieglāk uzelpot var tikai rudenī. Pārējos gadalaikos slimības saasināšanās iespējamība ir augstāka. Ziemā tās cēlonis ir apsaldēšanās un infekcijas slimību klātbūtne, bet pavasarī un vasarā – augu ziedēšana, kas izraisa papildu alerģiju.
Smaganu kaites
Laiks, kad saasināšanās mēdz izpausties visbiežāk, ir pavasaris. Cēlonis – C vitamīna trūkums organismā.
Gripa, ARVI
Gripas un ARVI aktivitātes periods ir no novembra līdz aprīlim. Galvenie cēloņi: apsaldēšanās, imunitātes pazemināšanās.
Zarnu infekcijas
No zarnu infekcijām pastiprināti jāizsargās laikposmā no jūnija līdz septembrim. Galvenie saslimšanas cēloņi ir karstais laiks, produktu uzglabāšanas un lietošanas, kā arī personīgās higiēnas noteikumu neievērošana.
Tuberkuloze
Tuberkulozes slimniekiem pastiprināta slimības saasināšanās riska periods ir no maija līdz oktobrim. Cēloņi šai parādībai vēl nav pilnībā izzināti.
Alerģiskais rinīts, alerģiskais konjunktivīts
Slimības saasināšanās parasti notiek pavasarī un vasarā, kad sāk ziedēt augi, kuru putekšņi ir alergēni, kas arī ir galvenais cēlonis.
Hroniskais rinīts, haimorīts, tonsilīts, akūtais un hroniskais otīts, angīna
Visu šo kaišu pastiprināta aktivitāte novērojama laikā no oktobra līdz aprīlim (ieskaitot). Biežākie cēloņi ir apsaldēšanās, imunitātes novājināšanās, akūto respiratoro vīrusinfekciju uzliesmojums.
