Lielais slimību kalendārs. Katrai kaitei savs saasināšanās periods

Daudzi, kas ilgstoši slimo ar dažādām kaitēm, noteikti ievērojuši, ka ik gadu aptuveni vienā un tajā pašā laikā kāda konkrēta slimība mēdz saasināties.

Zinot, kad tas parasti mēdz notikt un kādi cēloņi saasinājumu izraisa, var jau laikus tam sagatavoties un veikt virkni profilaktisku pasākumu.

Sirds išēmiskā slimība

Visbiežāk slimības saasināšanās mēdz notikt vasarā: jūnijā un jūlijā. Galvenie cēloņi  – skābekļa satura samazināšanās gaisā, karstuma izraisītā slodze uz asinsvadiem.

Asinsvadu veģetatīvā distonija

Ar šo kaiti sirgstošajiem ir divi riska periodi: pavasarī – martā un aprīlī, un rudenī – oktobrī, novembrī. Pavasarī saasināšanās cēlonis galvenokārt ir vitamīnu daudzuma samazināšanās uzturā, bet rudenī – dienas gaišā laika sarukšana.

Insulīnatkarīgais cukura diabēts

Slimības saasināšanās visvairāk iespējama laikposmā no oktobra līdz februārim vai pat martam, un cēlonis tam ir šim periodam raksturīgie biežie saslimšanas gadījumi ar vīrusinfekciju slimībām.

Lasi vēl: Ko tava acu krāsa stāsta par veselību? Noderīga informācija!

Vairogdziedzera slimības

Laiks, kad saasināšanās visvairāk iespējama, ir no maija līdz augustam. Galvenie cēloņi: saules gaismas ietekme uz vairogdziedzera hormonu sintēzi.

Gastrīti un kuņģa čūla

Bīstamie periodi ir divi. Pavasarī: marts–maijs; rudenī: oktobris–novembris. Konkrēti cēloņi diemžēl vēl nav izpētīti. Kā iespējamākie tiek uzskatīti sezonu bioritmu izmaiņas, imunitātes novājināšanās, vitamīnu deficīts pavasarī.

Adneksīts

Adneksīts ir dzemdes piedēkļu – olvadu un olnīcu – iekaisums. Pastiprināta saasināšanās var būt gada aukstajā periodā no oktobra līdz pat martam. Galvenie cēloņi – apsaldēšanās un imunitātes pazemināšanās.

Psoriāze

Biežāk novērojama slimības ziemas formas saasināšanās – no oktobra līdz aprīlim. Vasarā (vasaras forma) sastopama retāk. Cēloņi, kas provocē psoriāzes saasināšanos, precīzi nav noskaidroti.

Furunkuloze, piņņu izsitumi

Šīs kaites galvenokārt mēdz aktivizēties rudenī un ziemā, un cēloņi tam ir apsaldēšanās, imunitātes novājināšanās, saules trūkums.

Nātrene

Ir divi riska periodi. Ziemā nepatīkamus brīžus var sagādāt aukstuma nātrene, bet vasarā – tā sauktā saules nātrene. Gan vienai, gan otrai cēloņi ir fizisko faktoru iedarbība uz ādas.

Osteohondroze

Osteohondrozes saasināšanās visbiežāk mēdz notikt gada aukstajā periodā – no rudens līdz pavasarim (novembris–marts). Biežākie cēloņi – hipodinamija, apsaldēšanās.

Podagra

Arī podagras slimniekiem riska periods ir krietni garš – sākot no oktobra, novembra līdz pat maijam. Raksturīgākais cēlonis tikai viens – gaļas ēdienu pārsvars uzturā.

Reimatoīdais artrīts

Laiks, kad paasināšanās visvairāk iespējama, ir pavasaris un rudens. Bet kāpēc – vēl nav noskaidrots.

Šizofrēnija

Šizofrēnijai pastiprināta profilakse nepieciešama pavasarī, jo tieši šajā gadalaikā kaites saasināšanās risks ir visaugstākais. Cēloņi nav izzināti.

Depresija

Depresijas saasināšanās visbiežāk novērota pavasarī un rudenī. Lai gan pilnīgi precīzi cēloņi nav noskaidroti, dominē uzskats, ka viens no tiem varētu būt dienas gaišā laika garuma izmaiņas.

Pielonefrīts

Visbiežāk kaites saasināšanās cilvēku var piemeklēt laikā no oktobra līdz aprīlim. Biežākie cēloņi ir nosalšana, imunitātes novājināšanās.

Cistīts

Patiesībā cistīta saasināšanās var uzliesmot jebkurā laikā, taču par bīstamākiem tiek uzskatīts laikposms no oktobra līdz aprīlim, kad cēlonis ir apsaldēšanās un imunitātes novājināšanās, kā arī vasaras karstākie mēneši, kad ļoti viegli var apsaldēties, peldoties atklātās ūdenstilpēs.

Lasi vēl: Ko tava acu krāsa stāsta par veselību? Noderīga informācija!

Hronisks bronhīts

Pastiprinātā riska periods ir no oktobra līdz aprīlim. Galvenais cēlonis: apsaldēšanās, imunitātes novājināšanās, akūto respiratoro vīrusu infekciju uzliesmojums.

Bronhiālā astma

Bronhiālās astmas slimnieki nosacīti vieglāk uzelpot var tikai rudenī. Pārējos gadalaikos slimības saasināšanās iespējamība ir augstāka. Ziemā tās cēlonis ir apsaldēšanās un infekcijas slimību klātbūtne, bet pavasarī un vasarā – augu ziedēšana, kas izraisa papildu alerģiju.

Smaganu kaites

Laiks, kad saasināšanās mēdz izpausties visbiežāk, ir pavasaris. Cēlonis – C vitamīna trūkums organismā.

Gripa, ARVI

Gripas un ARVI aktivitātes periods ir no novembra līdz aprīlim. Galvenie cēloņi: apsaldēšanās, imunitātes pazemināšanās.

Zarnu infekcijas

No zarnu infekcijām pastiprināti jāizsargās laikposmā no jūnija līdz septembrim. Galvenie saslimšanas cēloņi ir karstais laiks, produktu uzglabāšanas un lietošanas, kā arī personīgās higiēnas noteikumu neievērošana.

Tuberkuloze

Tuberkulozes slimniekiem pastiprināta slimības saasināšanās riska periods ir no maija līdz oktobrim. Cēloņi šai parādībai vēl nav pilnībā izzināti.

Alerģiskais rinīts, alerģiskais konjunktivīts

Slimības saasināšanās parasti notiek pavasarī un vasarā, kad sāk ziedēt augi, kuru putekšņi ir alergēni, kas arī ir galvenais cēlonis.

Hroniskais rinīts, haimorīts, tonsilīts, akūtais un hroniskais otīts, angīna

Visu šo kaišu pastiprināta aktivitāte novērojama laikā no oktobra līdz aprīlim (ieskaitot). Biežākie cēloņi ir apsaldēšanās, imunitātes novājināšanās, akūto respiratoro vīrusinfekciju uzliesmojums.


 

Līdzīgi raksti

  • loading...
  • Leave a Reply

    Your email address will not be published. Required fields are marked *

    Pilnvērtīgai lapas darbībai tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), kas glabājas uz tavas ierīces. Vairāk par sīkdatnēm

    Kas ir sīkdatnes? Sīkdatne ir neliels teksta fails, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un/vai iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

    Close