Katru gadu, tuvojoties Ziemassvētkiem, atkal no jauna kļūst populārs viss, kas saistās ar šo svētku gaidīšanu. Mēs izrotājam māju un dedzinām sveces Adventes vainagā, sākam uzmeklēt piparkūku mīklas receptes, bet bērni arvien aktīvāk sāk interesēties par Ziemassvētku dāvanām.
Domājot par vecīša dāvanu maisu, Apgāds Zvaigzne ABC laiž klajā atkārtotu izdevumu kādai ļoti īpašai grāmatai, kas ne tikai cieši saistīta ar svētkiem tradicionāli pietuvinātām būtnēm, bet ir interesanta un krāšņa dāvana, ko ar prieku lasīs un pētīs ne tikai mazie, bet arī lielie svētku svinētāji.
“Rūķi. Lielā enciklopēdija” ar nīderlandiešu autora Vila Heigena tekstu un mākslinieka Rīna Portvlīta ilustrācijām pirmo reizi tika laista klajā tālajā 1976. gadā un noturējās New York Times pārdotāko grāmatu topā veselas 62 nedēļas. Kopš tā laika enciklopēdija piedzīvojusi neskaitāmus izdevumus, turpinājumus un pat divas ekranizācijas. Pirmizdevums latviešu valodā tika izdots 1997. gadā un kopš tā laika kļuvis par bibliogrāfisku retumu, tāpēc lasītājus tagad iepriecina jaunais grāmatas izdevums ar košām ilustrācijām – vispilnīgākais darbs, kāds jebkad sarakstīts par rūķiem.
Kļūdāties, ja uzskatāt rūķus tikai par brāļu Grimmu vai Disneja animācijas filmu veidotāju izdomātām radībiņām. Patiesībā, kā uzzinām no “Enciklopēdijas”, rūķi mīt un aktīvi darbojas mums līdzās – jā, arī Latvijā! Autori pēc rūpīgas izpētes un pat intervijām ir sīki aprakstījuši un ilustrējuši gan rūķu pasugas un fizioloģiskās īpatnības, gan māju būvēšanas paradumus, daiļamatniecības paveidus, ikdienas ieražas un ar rūķiem saistītās leģendas. Vai zināt, piemēram, kā rūķu sievietes vizuāli atšķirt no vīriešiem? Kurp rūķi tradicionāli dodas kāzu ceļojumā? Kāds ir vidējais rūķu mūža ilgums? Kādā veidā rūķi spēj dziedēt dzīvniekus un pareģot laiku? Un ko labu varētu pastāstīt rūķis, kurš bijis pazīstams ar pašu Rembrantu? To visu un vēl daudz ko citu var izlasīt šīs aizraujošās enciklopēdijas divsimt lappusēs, kuras lieliski papildina arī krāsainās ilustrācijas.
“Rūķi. Lielā enciklopēdija” ir grāmata, kuru, tāpat kā daudzus vērtīgus darbus, iespējams lasīt dažādi. Bērni to pētīs, vingrinot iztēles spējas un sajūsminoties par detalizētajiem priekšmetu un darbiņu aprakstiem, kamēr pieaugušais spēs novērtēt arī tekstā ieslēpto humoru. Īpaši būtiskas ir noslēdzošās nodaļas, kurās autoru pēdējais intervētais rūķis – 379 gadus vecais Tomte Haroldsons – atklāj rūķu īsto misiju un domas par cilvēku pasauli. “Jūs, cilvēki, esat kļuvuši par dabas ienaidniekiem,” skumji secina mazais vīriņš, stāstot par cilvēka nodarīto postu dzīvniekiem, augiem un līdzcilvēkiem – kariem, piesārņojumu, cietsirdību. Šīs lappuses vecākiem būs vērtīgi lasīt kopā ar bērniem, pārrunājot tajās ietverto mudinājumu dzīvot saskaņā ar dabu – tā, kā to dara rūķi. Šīs nodaļas enciklopēdiju no vienkārši aizrautīgi aizrautīgi lasāma vingrinājuma “fantāzijas zooloģijā” padara par kaut ko daudz vairāk – par grāmatu, kuru ieteicams lasīt un apspriest ģimenē un skolā, un kuras asprātīgajos faktos ieslēpts daudz vairāk patiesības, nekā mums sākotnēji šķiet.
