Dzīvē viss ir pretstats. Dažus mēs mīlam, bet citus ienīstam. Ar dažiem mēs draudzējamies, bet ar citiem sacenšamies. Mēs iegūstam un zaudējam, satiekamies un šķiramies. Cilvēks tiecas pēc stabilitātes un tajā pašā laikā izjūt neapmierinātību ar izmērīto dzīves plūdumu. Nav iespējams kaut ko izprast, nezinot tā pretstatu.
Cilvēki tiecas pēc harmonijas. Bet, lai to sasniegtu, ir vajadzīga harmonija sevī. Tā ir savu nopelnu un trūkumu pieņemšana, savas nepilnības apzināšanās un iekšējs miers. Ir nepieciešams, lai prāts, rīcība un jūtas darbotos harmonijā.
Ir nepieciešams apzināties, ka pasaule nav radīta tikai baudām. Ļoti bieži tā neatbilst mūsu cerībām un priekšstatiem par to. Taču vienmēr jācenšas darīt labu. Tie, kas to nespēj, nekad nespēs novērtēt no citiem saņemto labo.
Cilvēku cilvēkos vienmēr kaitina tas, kas sēž viņā pašā. Citi cilvēki mums var kļūt par spoguļiem. Mums tikai uzmanīgi jāskatās tajos. Tad mēs varam labāk iepazīt sevi.
Ja jums ir spēcīga vēlme kaut ko iegūt, tas nozīmē, ka jūs neatzīstat savas spējas un nopelnus. Labi ieskatieties sevī un pārliecinieties, vai jums ir vairāk, nekā vēlaties.
Ir ļoti grūti pretoties negatīvām domām. Tās liek jums ciest, mocīties un uztraukties. No šī negatīvo domu gūzmas izceliet vienu un apspiediet to. Tad jūs pārtrauksiet kaitīgo ķēdi, un tā jūs vairs tik ļoti netraucēs.
Pieņemiet sevi tādu, kāds esat. Tad trauksme, raizes, kompleksi izzudīs, un jūs varēsiet sākt pilnvērtīgu dzīvi.
Pasaule ap mums ir absolūti neitrāla. Mēs paši to padarām sliktu vai labu. Centieties uztvert realitāti pozitīvi, un tad tā kļūs laimīga un priecīga.
Nekad neuzskatiet citu cilvēku viedokli par patiesību pēdējā instancē. Nav iespējams būt labam ikvienam. Vienmēr būs kritizētāji. Neļaujiet, lai tie jūs pārņem.
Mēs visi nākam šajā pasaulē no nekurienes un nekur nenonākam. Tad varbūt mūsu eksistences jēga ir pati dzīve visās tās izpausmēs?
Vienkārši noteikumi, vai ne? Tomēr tiem ir ļoti labvēlīga ietekme uz pasaules uzskatu. Nav grūti tos ievērot, taču tie nes nenovērtējamu labumu!