Labklājības ministrija atzinīgi vērtē Valsts kontroles ieguldīto darbu bērnu ar uzvedības traucējumiem un to iestāšanās riskiem atbalsta un pakalpojumu sistēmas analīzē.
Revīzijā “Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?” un pēc tās sagatavotajā ziņojumā atspoguļotie fakti izgaismo atbalsta sistēmas nepilnības, tai skaitā prevences pasākumu, savlaicīgas informācijas apmaiņas starp iestādēm trūkumu, kā arī vājo izpratni par bērnu vajadzībām atbilstīgi vecumposmam un piedzīvotajai pieredzei nozaru politikās, pašvaldību un pakalpojumu sniedzēju rīcībās un sabiedrībā kopumā.
LM uzskata, ka revīzijā konstatētais norāda uz nepieciešamību primāri investēt preventīvo rīcību attīstībā, kas līdzšinēji, līdzīgi kā atbalsts bērnu ar uzvedības traucējumiem un to ģimenēm nav bijis pietiekams. Arī nesenā iecere veikt grozījumus Izglītības likumā, paredzot bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ skolā ir emocionāli un fiziski vardarbīgi pret citām personām, nošķiršanu no izglītības iegūšanas skolā (uz laiku), izraisīja plašu kritiku, jo minētā iecere bija vērsta uz problēmas noliegšanu nevis preventīvo darbību attīstīšanu. Tā vietā sociālās jomas profesionāļi akcentēja un aicināja cīnīties par pietiekamiem atbalsta resursiem, lai skolu veidotu par visiem drošu un cieņpilnu vidi, preventīvi risināt vardarbības problēmu visos attiecību līmeņos, organizēt apmācības pedagogiem par agresijas iemesliem un iespējamām intervencēm, analizēt bērnu vajadzības, lai pašvaldības varētu atbilstoši organizēt visaptverošu atbalsta sistēmu, pētīt ārvalstu praksi attiecībā uz sistēmiskiem risinājumiem par preventīviem, reaģēšanas un atbalsta instrumentiem vardarbīgas uzvedības gadījumos izglītības iestādēs.
Savlaicīga gan piedzīvotas, gan veiktas vardarbības un to pazīmju atpazīšana jau sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm, agrīno problēmu risināšanas pieeju izstrāde bērnu dabīgajā vidē (skola, jauniešu/ interešu izglītības centri), pakalpojumu un speciālistu piesaiste gan bērniem, gan ģimenēm, speciālistu attieksmes un saskarsmes prasmju pilnveide, bērnu pašu iesaiste atbalsta pieeju pilnveidē, un sadarbība starp nozarēm, turpmāko pakāpenisko soļu veikšanai ir kritiski nozīmīgi.
LM ir sagatavojusi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetam, kur cita starpā iekļauti arī priekšlikumi preventīvā atbalsta pilnveidei un pakalpojumu sniegšanai bērniem ar uzvedības problēmām un viņu ģimenēm. Tā, piemēram, papildu resursu piešķiršanas gadījumā, LM plāno sagatavot arī bērna atbalsta speciālistus, kas kļūs par gadījuma vadītājiem, sākotnēji ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ar augstiem uzvedības un atkarību problēmu riskiem, attīstīt dialektiski biheiviorālo terapiju (DBT), kā arī īstenot vairāku atbalsta pakalpojumu attīstību bērniem ar uzvedības traucējumiem un viņu ģimenēm. Tāpat LM plāno turpināt pilnveidot ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēmu, veidojot arī jaunu audžuģimeņu specializāciju – audžuģimene bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām. LM cer, ka budžeta gatavošanas procesā minētās prioritātes tiks atbalstītas un tām tiks piešķirts prasītais papildu finansējums.
Savukārt ar Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti ir iecerēts meklēt risinājumus mentoru, bērna vai jaunieša uzticības personas vai līdzīgas atbalsta personas piesaistei un pieejamības nodrošināšanai reģionos, tiek plānota jaunas multidisciplināras (psihosociāls atbalsts, veselības un izglītības atbalsts, tiesībsargājošo jomu intervence) atbalsta programmas izstrāde, kas būs domāta ģimenēm ar bērniem, tai skaitā bērniem ar ilgstošām uzvedības un atkarības problēmām, atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām. LM plāno novirzīt resursus arī speciālistu apmācībām un veicināt pašvaldību labās prakses un pieredzes pārnesi starp tām.
