Saeima šodien atbalstīja PPA “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) iesniegtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nododot tos tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. LRA virzīto grozījumu mērķis – ierobežot “ātro kredītu” devēju “apetīti”, nosakot dienas procentu likmi – 0,07% jeb aptuveni 25% gadā, attiecībā uz visa veida līgumiem.
Edvards Smiltēns, 12. Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “”Ātrie kredīti” – tas ir viens no galvenajiem cēloņiem ēnu ekonomikas pieaugumam Latvijā. Tie veicina tautiešu emigrāciju. Cilvēki, esot parādu jūgā, lūdz saviem darba devējiem izmaksāt darba algu aploksnē, tādā veidā jau saknē nogriežot savu sociālo nodrošinājumu. “Ātrie kredīti” dzen iedzīvotājus parādu jūgā! Tas samazina cilvēku iespējas palikt Latvijā – liela daļa spiesta doties labāk apmaksāta darba meklējumos uz ārzemēm. Valdība cīnās ar ekonomikas “pelēko zonu” un iegulda ievērojamus līdzekļus reemigrācijas plāna izveidē. Vai gudrāk nebūtu cīnīties ar minēto procesu cēloņiem, nevis sekām? LRA vēlas radikāli mazināt parādu verdzību, kas ir iemesls emigrācijai un ēnu ekonomikai! Mēs arī saprotam, ka šis ir ļoti politizēts jautājums. Daudzi politiķi paši ir kļuvuši par investoriem ātro kredītu biznesā, kas ienes galvu reibinošu peļņu ? miljonos mērāmus ienākumus.”
Arī koalīcijas partijas, izmatojot situāciju – LRA iesniegtos grozījumus, iesniedza savu versiju. Tā gan ir daudz mīkstāka un saudzīgāka pret “ātro kredītu” devējiem. Izbrīnu rada tas, kāpēc atbildīgā – Ekonomikas ministrija (EM) ignorē pašas pakļautībā esošā Patērētāju tiesību aizsardzības centra publicēto statistiku. Tā burtiski “kliedz”, ka, neskatoties uz 2016. gadā pieņemtajiem grozījumiem, ar mērķi ? ierobežot “ātro kredītu” apetīti, tā ir tikai augusi. Turklāt Vienotības deputāts, EM parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks apgalvo, ka ministrija jau gadu ir strādājusi pie šī jautājuma. Tad kāpēc šie grozījumi netika iesniegti agrāk?!
Juris Viļums, 12. Saeimas deputāts, LRA frakcijas vadītājas vietnieks: “Neraugoties uz nopietniem jautājumiem pārblīvēto Saeimas sēdi, koalīcijas partijas vakar iesniedza savus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kaut gan jau pirms nedēļas tādus bija iesniegusi LRA. Atšķirība gan acīmredzama ? LRA grozījumi ir daudz stingrāki attiecībā uz “ātro kredītu” devēju darbību. Šis ir kārtējais pierādījums, ka koalīcija ir greizsirdīga uz opozīcijas partiju izstrādātajām idejām. “Ātro kredītu” devēju aktivitātes “izgājušas ārpus jebkādām normām” – nu, jau pat bail atvērt ledusskapi, šķiet, ka arī tur priekšā būs reklāma, aicinot aizņemties.”
“Šie aizdevēji balansē uz smalkās robežas starp likumā atļautu darbību un kriminālatbildību par neatļautu augļošanu, izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, kur aizdevuma atgriešanas nosacījumi aizņēmējam ir pārlieku apgrūtinoši. Citiem vārdiem sakot, uz tās smalkās robežas, kas cilvēkus ieved parādu verdzībā un vēl lielākā nabadzībā, atņemot šiem cilvēkiem iespēju nākotnē nopelnīto izmantot savām personīgajām vai ģimenes vajadzībām. Tas cilvēkus iedzen parādu slazdā, kur viņu aizņemtie 100 eiro strauji izaug par 200, 400, 1000 un pat 2000 eiro. Tā ir tāda savdabīga moderno laiku dzimtbūšana,” uzsver Edvards Smiltēns.
LRA iniciētie grozījumi likumā samazinātu iespēju patērētājam nonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošinot kopējo izmaksu samērīgumu. Tie paredz, ka kopējās kredīta izmaksas, kas izteiktas dienas procentos, nedrīkst pārsniegt 0,07% dienā. Kā zināms, šobrīd tiesību norma par neatbilstošām noteic tādas izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā no astotās līdz 14. kredīta izmantošanas dienai, un 0,2% dienā, sākot ar 15. kredīta izmantošanas dienu. Jāatzīmē, ka, ja kredīta izmantošanas termiņš pārsniedz 30 dienas, par prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas, kuras pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.
