Viņas dienasgrāmata:
“Šodien vakarā mans vīrs dīvaini uzvedās. Mēs sarunājām pavakariņot mūs iecienītajā restorāniņā.
Es visu dienu staigāju uz veikaliem ar savām draudzenēm, un mazliet aizkavējos ierodoties uz restorānu, un man šķita, ka tas ir iemesls tam, kādēļ viņš bija tik sarūgtināts. Saruna “nezīmējās kopā”, un es piedāvāju pārvietoties uz vairāk klusāku vietu, lai mēs mierīgi varētu aprunāties. Viņš piekrita, taču runīgāks no tā nepalika. Es paprasīju viņam, kas tad īsti notika, taču viņš man atbildēja, ka nekas nenotika. Es pajautāju, vai esmu vainīga pie tā, ka viņš par kaut ko ir sarūgtināts. Viņš pateica, ka viņš nemaz nav sarūgtināts, un ka es neesmu ne pie kā vainīga, un par to nebūtu jāuztraucas.
Pa ceļam uz mājām es pateicu viņam, ka mīlu viņu. Viņš pasmaidīja un turpināja sekot līdzi ceļam. Es neprotu izskaidrot viņa uzvedību, nevaru saprast, kādēļ viņš nepateica, ka mani arī mīl. Kad mēs ieradāmies mājās, es sajutu, ka viņu pavisam esmu zaudējusi, ka viņš ar mani nevēlās nekā kopīga. Viņš vienkārši klusi sēdēja dīvānā un skatījās televizoru. Viņš tāpat tik ļoti attālinās, man likās. Beidzot es “pilnīgā klusumā” pasaku, ka eju gulēt.
Pēc aptuveni 15 minūtēm viņš ieradās guļamistabā. Es jutu, ka viņu kaut kas uztrauc un ka viņa domas ir kaut kur tālu prom. Viņš aizmiga, bet es apmēram pusnakti raudāju. Es nezinu, kā man būt. Es zinu, ka domās viņš ir citur. Mana dzīve “sabrūk”…”
Viņa dienasgrāmata:
“Motociklu tā arī nevar iedarbināt, un es joprojām nevaru saprast kādēļ.”
Avots: adme.ru
Tāpēc tad, kad uzdod jautājumu, vajag arī atbildēt. No klusēšanas rodas lieki pārdzīvojumi un nevajadzīgi strīdi. #Pieredze
Kā teicis viens psihologs cilvēki dalās iracionālos vai racionālos cilvēkos; ekstraverots vai intravertos. Bet pareizi pieminēja, ka cilvēki pirmāmkārtām dalās vīriešos un sievietēs, jo viņi ir pretpoli- domāšanā, uztverē, reāgēšanā uz notiekošo utt. Šī iemesla dēļ rodas daudz nelaimju un pārpratumu, jo domā par pretējo pusi kā par sevi, bet šis algoritms bieži nedarbojas. It kā liekas pats par sevi saprotams, bet tā ir ļoti būtiska lieta, jo pie mūsu feminizētās sabiedrības, kur sieivetes plāno un kontrolē daudzas sfēra rodas ļoti daudz kļūdu, jo sievietes balstās galvenokārt uz intuīciju un emocijām, pie tam nespēj plānot ilgtermiņā,jo to nespēj- mainās arī prioritātes un mēŗķi gandrīz regulāri, līdz ar cilka maiņām mainās arī garastāvoklis un prioritātes utt.
Sievietes vispār ir nesaprotamas, sīkumainas un neloģiskas!
Nu, ar sievieti pārsvarā var dalīties problēmās, kurām pats zini jau risinājumu, jo citādi ir liels risks, ka tas viss aprausies ar frāzi – saņemies, neesi bāba! – un kādu visai abstraktu ieteikumu pēc tam, jo vai tad ko sakarīgu, konkrētu vairums no viņām varētu ieteikt?