Mīti un patiesība par erogēnajām zonām

Psiholoģe sastādot erogēno zonu karti noskaidroja, ka tā var būt jebkura ķermeņa daļa!

Pētnieki rādīja kailas sievietes un vīrieša attēlus 704 brīvprātīgajiem un jautāja, lai viņi atzīmē zonas, kurām pieskaroties, rodas uzbudinājums – viņiem, viņu partneriem, masturbējot un mīlējoties. Ja kāda ķermeņa daļa ir īpaši jutīga, dalībnieki varēja to pasvītrot.

Kad pētnieki apkopoja visus rezultātus vienotā ķermeņa shēmā, nebija neatzīmētu vietu! Visbiežāk dalībnieki kā erogēnās zonas izvēlējās tradicionāli kā seksuāli uzbudinošākās – dzimumorgānus, krūtis, dibenu, ānusu, gurnus, kaklu, muti. Tie bija atzīmēti ar košāku krāsu. Taču, tā vai citādi, katrs ādas centimetrs tika pie uzmanības, izņemot vīriešu apakšstilbus.

“Smadzenes samazina ādas jūtīgumu pret pieskārieniem, ja mēs pieskaramies sev paši”

Vēl viens svarīgs secinājums no pētījuma: erogēnās zonas ir plašākas, ja mīlējas ar otru cilvēku nevis masturbē. Piemēram, sievietēm tie var būt ne tikai krūšu gali, bet visa krūts. Pētnieki skaidro to šādi: smadzenes mazina jutību pret pieskārieniem, ja mēs paši pieskaramies sev. “Šeit iesaistīts tas pats mehānisms, kas liedz mums pašiem sevi kutināt,” skaidro Nummenmā.

Vēl pētījums atklāj, ka plašākas erogēnās zonas norādīja tie, kuri bieži domā par seksu.