Nākotnei izšķirošie 2 eiro dienā, un kāda lomu tajā varētu spēlēt darba devējs

Aptuveni 60 eiro mēnesī, jeb 2 eiro dienā, kas pamazām krājas pensiju trešajā līmenī, var kļūt par izšķirošu ieguldījumu kvalitatīvai ikdienai nākotnē. Par kaut ko daudz nozīmīgāku, kā tas šķiet šobrīd. Paļaujoties uz tā saucamo valsts garantēto pensiju, vecumdienās saņemsim tikai aptuveni pusi no šodienas ienākumiem. Taču diez vai uz pusi saruks tēriņi, tāpēc par savu rītdienas iztikšanu ir jādomā jau šodien – savlaicīgi veiktas iemaksas pensiju 3. līmenī ir labākais veids kā parūpēties par piepildītām vecumdienām. Šādas iemaksas var veikt arī darba devējs, papildinot darbinieku motivācijas programmu ar vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

Nauda, kas pietiekami ilgi (vēlams – 20-30 gadu garumā un ilgāk) tiek ieguldīta privātajā pensijas kapitālā, nopelna “jaunu naudu”, jo ikmēneša iemaksām pievienojas peļņas procenti, ko nodrošina ieguldījumi vērtspapīros un akcijās pieredzējuša finanšu pārvaldnieka uzraudzībā. Nākotnē tas ļauj saņemt vairāk, nekā faktiski ir iemaksāts, un šāda uzkrājuma kāpums būs krietni jūtamāks, nekā, piemēram, naudas glabāšana depozīta kontā. Tāda visā pasaulē ir privāto pensiju uzkrājuma jēga – iemaksas ilgā laika posmā plus peļņas procenti garantē adekvātu dzīves līmeni pensijas gados.

Tomēr neskatoties uz pasaules pieredzi, pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits Latvijā aug salīdzinoši lēni. Kopumā pensiju 3. li?meni? savus uzkrājumus veido aptuveni 290 tūkstoši cilvēku (80% ir individuālie dali?bnieki, 20% uzņēmumu darbinieki, par kuriem iemaksas veic darba devēji), liecina Finanšu Nozares asociācijas dati. Tas ir mazāk nekā trešā daļa no ekonomiski akti?vajiem iedzi?votājiem, un krājēju skaita pieaugums pagaidām ir gauss. Iespējams, tāpēc, ka lēmums par pievienošanos pensiju 3. līmenim ir liela izšķiršanās par maksājumu veikšanu ilgā laika posmā. Visticamāk arī tāpēc, ka aizvien vēl esam pieraduši pamatā domāt par šā brīža vajadzībām, mazāk uzmanības pievērošot rītdienai.

Tieši Latvijas uzņēmēji – darba devēji – varētu kļūt par nozīmīgu labās prakses piemēru, papildinot savu darbinieku pensijas kapitālu un veidojot sabiedrībā priekšstatu par šādu ieguldījumu lietderīgumu. Jo plašāka uzņēmēju iesaiste sekmētu sabiedrības izglītošanu par uzkrājumu veidošanas nozīmīgumu. Turklāt darba devējam šādi maksājumi ir izdevīgi nodokļu nomaksas kontekstā. Veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, saskaņā ar kolektīvās vai individuālās dalības līgumu, ja tās nepārsniedz 10% no darbinieka bruto darba samaksas, netiek apliktas ar šādiem nodokļiem:

• darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksām – 24,09%;

• darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksām – 11%;

• uzņēmumu ienākuma nodokli – 20%;

• iemaksu veikšanas brīdī nav jāmaksā arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Latvijā kopumā iemaksas tiek veiktas par 55 tūkstošiem darbinieku, kas ir salīdzinošu neliels skaits, ņemot vērā, ka privātā brīvprātīgā pensiju sistēma Latvijā tika ieviesta jau 1998. gadā. Manuprāt, šeit slēpjas ievērojams potenciāls darbinieku emocionālai piesaistīšanai un motivēšanai, jo ar šādu iemaksu veikšanu uzņēmējs demonstrē ieinteresētību par saviem cilvēkiem un veido lojālas ilgtermiņa attiecības. Turklāt pasaules prakse rāda, ka darbinieki lūkojas pēc arvien jauniem lojalitātes bonusiem uzņēmumos, jo tādas lietas kā apmaksāts telefona rēķins vai veselības apdrošināšana jau šķiet pašsaprotamas lietas, uzsākot darba attiecības.

Savukārt darbiniekiem būtu vērts painteresēties par sava darba devēja viedokli šajā jautājumā, kas ar salīdzinoši nelielu ieguldījumu sasniedz būtisku efektu. Tāpēc minētie nosacītie divi eiro dienā var kļūt par tālredzīgu lēmumu gan uzņēmējam, gan darba ņēmējam. Sasniedzot pensijas vecumu būs uzskatāmi redzams, cik pareiza savulaik ir bijusi izšķiršanās sākt veidot uzkrājumu. Turklāt 3.līmeņa pensiju kapitāls ir pieejams jau no 55 gadu vecuma ikmēneša maksājumu veidā, pa daļām jeb viss vienā maksājumā un šo kapitālu var arī mantot.

Jo, lai arī vecumdienas mums, iespējams, šķiet kaut kas ļoti tāls un abstrakts, dzīve turpināsies arī pēc aktīvajām darba gaitām. No mums pašiem ir atkarīgs, cik tā būs daudzpusīga un kvalitatīva.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru