Krievija, spītīgā savā neziņā par vēstures brīdinājumiem, turpina maksāt cenu par nesaskaņām Ukrainā. Ārvalstu stratēģi ir pārliecināti, uzskatot, ka Krievijas bombardēšana uz Ukrainas dzīvībai svarīgo infrastruktūru nav devusi gaidītos rezultātus.
Pieaugot neapmierinātībai Krievijas militārpersonu vidū, izskan saucieni, lai izmeklētu uz Ukrainas robežām nosūtīto karaspēku cietsirdīgo izturēšanos. Lai gan cerīgi, Krievijas cilvēktiesību aktīvisti baidās, ka ir veltīgi gaidīt apmierinošu risinājumu šajos jautājumos.
Tomēr neapmierinātība Krievijas karaspēka vidū nepārtraukti pieaug. Trīs drosmīgi Krievijas karavīri, bruņoti ar Kalašņikova triecienšautenēm, izlauzās no militārā poligona Baltkrievijā. Karavīri Krievijā ir lūguši Izmeklēšanas komiteju noskaidrot, kāpēc viņi tika ievietoti pagrabos Krievijai atņemtajās Ukrainas zemēs. Vasarā plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par sliktu izturēšanos pret karavīriem, tostarp tiem, kuri neievēroja pavēles. Aleksandrs Afonins no Maskavas un Andrejs Vasiļjevs no Pleskavas gan apgalvo, ka norobežotajā telpā bija iesaiņoti ap 280 cilvēku, to skaitā iesauktie. Cietušie pieprasa taisnīgumu un ierosina krimināllietu par nelikumīgu ieslodzījumu, nolaupīšanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Cilvēktiesību aktīvists un bijušais Krievijas Cilvēktiesību tiesas pārstāvis Igors Kaliapins intervijā telekanālam “Current Time” diemžēl atklāj, ka ir maz optimisma, lai šīs izmeklēšanas nestu augļus.
Ja laime mums uzsmaidīs, tad varbūt viņi kaut ko sasniegs. Ak, lai paliek vientulībā. Balstoties uz savu pieredzi, man ir šaubas, vai mūsu izmeklēšanas spēki, jo īpaši militārie spēki, spēs ierosināt kriminālizmeklēšanu un veikt efektīvu izmeklēšanu. Nav iespēju, ka viņi uzdrošināsies veikt šādu varoņdarbu. Ja vien nenotiek brīnums un netiek veiktas nekādas darbības, lai kādam sniegtu paziņojumu. Kaliapins bez vilcināšanās apliecina, ka pilsoņu tiesības mūsu zemē netiek nodrošinātas slēptu motīvu dēļ. Viņš ir pārliecināts, ka cietušie joprojām ir apspiesti un ierobežoti. Neapmierinātība ar mobilizāciju, karadarbību un darbaspēku Krievijā pieaug, tomēr tikai daži izteiks savas sūdzības, lai neizraisītu varas iestāžu dusmas.
Šajā dienā, pirms trīs gadu desmitiem, Ukrainas tauta gandrīz vienbalsīgi piekrita referendumā, apstiprinot savu neatkarību. Līdz ar to referendums noslēdza Ukrainas atdalīšanos no PSRS. Trīs gadu desmitus Krievija, kas tagad ir PSRS mantiniece, ir neatlaidīgi uzbrukusi Ukrainai, sagrābjot daļu tās zemes veselus desmit mēnešus. Trešdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis rīkoja augstākās militārās hierarhijas sanāksmi, lai novērtētu situāciju ieņemtajās teritorijās, kā arī frontes līnijas un robežas tuvumā esošajās teritorijās. Tika izpētītas ienaidnieka stratēģijas, un tika izdomāta drausmīgāka aizsardzība. Diskusijā tika aktualizēta tēma par jaunu ieroču un munīcijas nodrošināšanu karojošajiem Ukrainas karaspēkiem. Rietumu novērotājiem pārdomājot pašreizējo Ukrainas stāvokli, tiek piedzīvots pārtraukums Krievijas raķešu uzbrukumā būtiskiem objektiem. Lielbritānijas izlūkdienesti uzskata, ka Krievija cīnās ar šādu triecienu efektivitāti.
Eksperti no Lielbritānijas atzīmējuši, ka infrastruktūras elementu nojaukšana ir nozīmīga Krievijas militārās stratēģijas sastāvdaļa, un, lai gan konflikta sākumā bija bažas par šādiem uzbrukumiem, Krievija tos ir īstenojusi tikai nesen. Deviņus mēnešus Ukrainas spēki ir bijuši gatavi un modri, tāpēc Kremļa iebiedēšanas taktika nav devusi vēlamo efektu. Netālu no Bahmutas joprojām pastāv milzīgi zaudējumi, kas ir pārciesto ciešanu piemērs. Vakar soļoja gandrīz sešsimt karavīru. Analītiķi uzskata, ka Krievijas spēki tiecas uz mērķiem ar mazām taktiskām vai stratēģiskām sekām, tādējādi ieslodzot Ukrainas spēkus Bahmutā un tās apkārtnē.
