Gadījumā, kad ārsts pret skriešanu neiebilst, jāsāk ir šādi: 10 ātri soļi ar elkoņos saliektām rokām, tad 5–10 soļi skriešus. Divi soļi – ieelpa caur degunu, divi soļi – izelpa caur muti. Pakāpeniski ieelpu un izelpu pagarina līdz 4 soļiem, bet ātrās soļošanas posmus samazina. Vēl nedrīkst aizmirst, ka kāja uz papēdi jāliek iespējami stingrāk.
Arī norūdīties vajag ar prātu
Nepieciešama, protams, ir arī organisma norūdīšana. Taču mesties šajā procesā kā āliņģī nekādā gadījumā nedrīkst. Ļoti daudz cilvēku, īpaši tie, kuriem bijušas kādas hroniskas kaites, ar tādu rīcību savai veselībai nodarījuši milzīgu kaitējumu, bet dažiem medicīna pat bijusi bezspēcīga palīdzēt.
Lasi arī: 6 zīmes, ka tā nav mīlestība, bet tikai akla aizraušanās!
Novājinātiem cilvēkiem, kas sirgst ar sirds, asinsvadu, nieru un citām kaitēm organisma norūdīšana jāsāk ļoti uzmanīgi, soli pa solītim.
Arī fiziski stipram cilvēkam ekstremālas norūdīšanās metodes var izraisīt negatīvu efektu pat tad, ja viņš uzturēšanās laiku ledainā ūdenī palielinājis pa sekundēm. Daudzkārt drošāka metode ir aplaistīšanās ar aukstu ūdeni no spaiņa, taču arī tā nav piemērota visiem. Piemēram, hipertoniķiem strauja perifērisko asinsvadu saraušanās var izprovocēt hipertonisko krīzi.
Savukārt pazemināta asinsspiediena un asinsvadu veģetatīvās distonijas gadījumā krasa ādas atdzišana nereti var izsaukt samaņas zudumu, jo tiek traucēta galvas smadzeņu apasiņošana. Šādos gadījumos organisma norūdīšanai daudz veselīgāk un drošāk ir izmantot kontrastdušu – vispirms organismu izsildīt, lai asinsvadi paplašinātos, tad aplieties ar aukstu ūdeni, lai tie sašaurinātos. Un tā vairākas reizes pēc kārtas. Procedūru pabeidz ar patīkami vēsu, bet ne karstu vai aukstu ūdeni.
Pareizā uztura režīma pārņemtie
Aptuveni pirms gadiem piecdesmit ASV un Eiropā parādījās jauna slimība – ortoreksija, kas sev jau pakļāvusi 6–7% iedzīvotāju. Iesākumā tās galvenokārt bija sievietes, vecākas par 35 gadiem, taču mūsdienās no viņām neatpaliek arī vīrieši.
Lasi arī: Laimīgi cilvēki ievēro šos 4 rituālus!
Amerikāņu ārsts Stīvens Bretmans par ortoreksiju (no grieķu orto – “pareizs”) nosaucis psihiskas dabas traucējumus, kuru pamatā ir fanātiska vēlēšanās vienmēr un visur ievērot tikai pareizu uzturrežīmu, tā novedot šo ideju līdz galīgam absurdam. Viņi sastāda uztura plānu, iekļaujot tajā tikai “atļauto” produktu sarakstu, un, neraugoties ne uz ko, seko vienīgi šim plānam.
Pats Stīvens Bretmans jaunībā bija aizrāvies ar veselīga uztura idejām un izstrādāja teoriju, ka uzturā jālieto tikai svaigi vākti dārzeņi, turklāt katrs kumoss jāsakošļā precīzi 50 reižu. Pēc gada šādas diētas Bretmans jutās ļoti enerģisks, spēkpilns un ar pārsteidzoši skaidru domāšanu, un kūciņu un čipsu cienītājus uzskatīja par mazattīstītām būtnēm, kas to vien domā, kā piepildīt vēderu. Šis “eksperiments” beidzās diezgan bēdīgi – ar nervu sistēmai nodarītu kaitējumu, kuru ārsts nosauca par ortoreksiju.
Ortoreksija sākas pavisam nevainīgi: ar vēlmi uzveikt kādu hronisku slimību vai vienkārši uzlabot veselību un figūru. Taču ar laiku labā iecere lietot “pareizo” uzturu “pareizā” daudzumā kļūst bezmaz par likumu un iemanto gandrīz vai reliģiozu nokrāsu. Un tas nav skaļi teikts, jo, atsakoties no dažādiem kārdinājumiem un lietojot uzturā tikai tos vai citus veselīgos produktus, cilvēks sajūt savu nozīmību, gara stiprumu, pārākumu par citiem, un viņā veidojas pārliecība, ka šāda rīcība ir vienīgā pareizā.
Cilvēku grupas, kas dzīvo pēc šiem likumiem, kļūst ļoti līdzīgas reliģiskām sektām.
Ja šāds cilvēks apēd kaut ko tādu, ko, viņaprāt, ēst nedrīkst (šķēlīti desas, gabaliņu tortes, porciju saldējuma), viņš jūtas kā īsts grēcinieks un par sodu sev sāk ievērot vēl striktāku diētu vai pat sāk badoties.
Ortoreksija var sasniegt pat tādu stadiju, kad slimnieks lielāko daļu diennakts domā tikai par ēdienu, bet visa viņa iekšējā būtība pārvēršas nepārtrauktā cīņā pret kulināriem kārdinājumiem. Ar laiku viņiem visiem sākas problēmas ar kuņģi, tiek traucēta vielmaiņa, izjaukts hormonālais līdzsvars plus viņi visi kļūst arī potenciāli psihoterapeita pacienti.
Lasi arī: Katrai zodiaka zīmei ir trīs nozīmīgas dzīves stundas
Iedvesmojošs paraugs
Kādā jaukā dienā Stīvens Bretmans savai diētai pateica ardievas. Interesanti, ka spert šo soli viņu rosināja kāds benediktiešu mūks, kurš pierādīja, ka ķīniešu virtuves ēdieni vai parastais saldējums var dot ne mazāku labumu kā ekoloģiski tīrie produkti, jo spēj sniegt patiesu baudu.
Aicinot nekoncentrēties vienīgi uz “veselīgu dzīvesveidu”, Bretmans norādīja, ka Āfrikas džungļos cilvēki ir maksimāli pietuvināti dabai, taču tikai retais sasniedz 35–40 gadu vecumu. Toties Žersē (Francija) apvidū dzīvojošo aso un trekno ēdienu cienītāju vidū ir ne viens vien, kas nodzīvojis ilgāk par 100 gadiem. Ļoti daudz ilgdzīvotāju ir arī Kaukāzā, kaut gan holesterīna daudzums tur lietotajā uzturā, vīnu ieskaitot, pārsniedz visas Eiropā un Amerikā pieļautās normas.
Pārvērtējis savus dzīves un uztura uzskatus, Stīvens Bretmans sāka jaunu kampaņu, vērstu pret aklu sekošanu nepārdomātām ekstrēmām diētām, kas novājina cilvēku ne tikai fiziski, bet arī psihiski.
Avots:
