Pagājušajā gadā pieaudzis abortu skaits jaunietēm līdz 14 gadu vecumam, turklāt 20% no Latvijā reģistrētajiem HIV gadījumiem ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Biedējošā tendence rāda, ka vienlaikus, samazinoties dzemdību skaitam, abortu skaits pieaug. Vērojot situācijas attīstību un prognozējot nākotnes scenārijus, ir acīmredzami, ka jaunieši nezina, kā sevi pasargāt – fiziski un emocionāli. Cēloņi tam meklējami tieši izglītības sistēmā.
Izglītības likums ar 10.1 pantu papildināts 2015. gadā, veselības mācība skolās kā atsevišķs mācību priekšmets likvidēta jau 2005. gadā, taču īstās šo lēmumu radītās izmaiņas jutīsim vien nākotnē. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017.gadā 77 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir atklāta HIV infekcija – tie ir jauni cilvēki, kuru apziņa par ģimenes veidošanu un plānošanu, veselīgām savstarpējām attiecībām veidojusies laika posmā tieši pēc veselības mācības integrēšanas citos mācību priekšmetos. Korelācija ir acīmredzama.
Ginekoloģijas praksē strādājot, redzams, ka nepilngadīgas meitenes visbiežāk pie ārsta nāk vien tad, kad jau radušās kādas veselības problēmas, turklāt pat šādos gadījumos tas lielākoties notiek ar vecāku mudināšanu. Ar jautājumiem intereses pēc, piemēram, par higiēnu vai drošu izsargāšanos no grūtniecības, ārsta kabinetā kāds ierodas ārkārtīgi reti. Tātad jāpieņem, ka šīs zināšanas tiek iegūtas kur citur, tomēr – noklausītas no vecākiem, interneta vai draugiem – cik objektīvas, kvalitatīvas un pietiekamas tās ir? Lai gan zināšanu līmenis bieži vien nav katastrofāls, problēmas rada domāšanas veids – jaunieši uzskata, ka problēmas, par ko visapkārt tiek runāts, uz viņiem neattiecas. It sevišķi seksuāli transmisīvās infekcijas tiek uzskatītas par kaut ko, ar ko iespējams inficēties vien, piemēram, nākot no sociāli nelabvēlīgas ģimenes vai homoseksuālu dzimumsakaru ceļā, tādēļ, izslēdzot šos divus faktorus, arī inficēšanās risks nepastāv.
Kādēļ Latvijas jaunieši nonākuši šajā maldīgu zināšanu un stereotipu jūgā? Atbilde ir pavisam vienkārša – jaunā paaudze šajos jautājumos netiek pietiekami izglītota. Nedz skolā, nedz arī mājās lielākoties par šīm tēmām ar viņiem nerunā – vecākiem nepietiek drosmes, nereti arī zināšanu, bet skolotāju iespējas ir ierobežotas – veselības mācība skolās sen vairs neeksistē. To veiksmīgi izskauda no mācību programmas, jo sabiedrībā valdīja maldīgs priekšstats par veselības mācību kā stundu, kurā jaunieši, uzzinot par veidiem, kā izsargāties, piemēram, no neplānotas grūtniecības, tikuši mudināti pāragri stāties seksuālās attiecībās. Vien retais šīs mācību stundas pretinieks aizdomājies, ka, saucot lietas īstajos vārdos, jaunieši ir ieguvuši zināšanas, kā plānot ģimeni un pasargāt sevi un partneri no seksuāli transmisīvām infekcijām. Šobrīd pilnvērtīgas veselības mācības trūkums ne tikai pasliktina jauno cilvēku reproduktīvās veselības indikatorus, bet arī ietekmē skolēniem tik svarīgās zināšanas par savu ķermeni, kopējo veselību, veselīgu dzīvesveidu un uzturu, arī par narkotiku un citu atkarību raisošo vielu kaitīgumu un atstātajām sekām. Nu, pēc politiķu domām, nekam tādam mūsdienu izglītības sistēmā nav vietas.
Tomēr nevēlama grūtniecība, seksuāli transmisīvās infekcijas, tostarp HIV jauniešu vidū, skaidrojama ne tikai ar robiem izglītības sistēmā, bet arī valsts atbalsta sistēmas trūkumā jauniešiem un sociālā riska grupām. Latvijā daudz akcentēta mātes un bērna veselība, veicināti tās uzlabošanas pasākumi, kas ir būtiski, taču nākamo vecāku un viņu bērna veselība sākas daudz agrāk – jau jaunieša vecumā, reizē ar zināšanām, izpratni par savu ķermeni un atbildību. Nereti nepārdomāta izvēle un zināšanu trūkums rada negaidītas sekas, piemēram, inficēšanās ar HIV var notikt viena dzimumkontakta laikā, taču hroniskā infekcija radikāli maina visu turpmāko dzīvi. Tādēļ īpaši būtiski ir veidot jauniešiem draudzīgu veselības politiku. Šobrīd, pat, ja jaunieši zina, kā pasargāt sevi no seksuāli transmisīvām slimībām, izvēlēties drošu izsargāšanās metodi, plānot ģimeni, bieži vien viņiem nepietiek līdzekļu piemērotas izsargāšanās metodes izvēlei. Ja augsti efektīva kontracepcija mēnesī izmaksā 8 līdz 15 eiro vai pat vairāk, jauniete nereti tam nepieciešamos līdzekļus izmantos citām vajadzībām. Ierobežoti ir gan finansiālie resursi, gan pieejamība un iespējas kontracepciju iegādāties ērti un vienkārši. Būtu nepieciešamas īpašas vietas, piemēram, atvērta tipa jauniešiem draudzīgi veselības centri, kur ikvienam bez personāla vai apkārtējo nosodījuma būtu pieejamas valsts apmaksātas profesionāļu konsultācijas tajā mirklī, kad tas visvairāk nepieciešams, seksuāli transmisīvo infekciju testi un valsts kaut daļēji kompensēti kontracepcijas līdzekļi.
Var jau teikt, ka mūsdienās informācija rodama it visur un īpašu uzmanību veltīt veselības jautājumiem skolās vairs nav nepieciešams. Tomēr der arī atcerēties, ka informācijas pārbagātība ir tikpat kaitīga kā informācijas neesamība. Tās dēļ jaunieši par seksuālās veselības tēmām interesējas arvien jaunākā vecumā un, pateicoties informācijas pieejamībai, arī atrod veidus, kā sev interesējošo viegli noskaidrot. Tajā pašā laikā, lai atšķirtu noderīgas zināšanas no stereotipiem un aizspriedumiem nepieciešama objektīvu zināšanu bāze, ko iespējams iegūt ģimenē, skolā vai sarunā ar veselības profesionāli. Diemžēl neesoša veselības mācība skolās kopā ar grozījumiem Izglītības likumā, kas liek skolotājiem ar lielu piesardzību izvēlēties mācību saturu, objektīvas zināšanas neveicina, bet gan noved jaunus cilvēkus neapskaužamās situācijās, no kurām iespējams izvairīties, ja vien būtu atbilstošas zināšanas. Kamēr politikas veidotāji mūsu bērnu izpratni par veselību un savstarpējām attiecībām ļaus veidot informācijai internetā, situācija nemainīsies – ik gadu varēsim lauzt šķēpus par to, kur lai rod papildu finansējumu ielaistu slimību ārstēšanai, bērnu namu uzturēšanai un citu nezināšanas seku novēršanai.
