Tie, kuri ilgi guļ, biežāk sirgst ar depresiju
Vairumā gadījumu depresiju izraisa miega trūkums, tomēr ir arī gadījumi, kad to pašu panāk arī pārāk ilga gulēšana. Cilvēki, kuri slimo ar depresiju, parasti vēlas ilgāk gulēt, un tas savukārt tikai pasliktina viņu stāvokli. Tāpēc miega ierobežošana dažreiz var pat palīdzēt, tomēr jebkurā gadījumā vajadzētu konsultēties ar speciālistu.
Pārāk ilgs miegs var kaitēt smadzeņu darbībai
Miega laikā, kad guļam, smadzenes apstrādā atmiņas un atbrīvojas no liekajiem blakusproduktiem, līdzsvarojot neiromediatoru daudzumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi veltīt pietiekoši daudz laika miegam. Tomēr pārāk ilgs miegs var negatīvi ietekmēt smadzeņu darbību. Ja miega trūkums var novest pie Alcheimera slimības, tad pārāk ilgs miegs noved pie demences jeb plānprātības. Pārāk ilgas gulēšanas dēļ var rasties arī kognitīvie traucējumi.
Sirdsdarbības traucējumi
Pagaidām vēl nav atklāts iemesls, kāpēc pārāk ilgs miegs kaitē sirdij, taču kāda pētījuma rezultāti var būt pamats uztraukumam. Pētījumā tika analizēti 72 000 sieviešu gulēšanas paradumi, un tika noskaidrots, ka sievietes, kuras naktī guļ 9 līdz 11 stundas, par 38% biežāk slimo ar sirds slimībām nekā tās sievietes, kuras guļ 7 līdz 8 stundas.
Lasi vēl: Kā gulēt mazāk un nejusties nogurušam- pārsteidzoši miega eksperimenti
Diabēta attīstība
ASV veiktajā pētījumā tika atklāta saistība starp miega daudzumu un cukura diabētu. Vairāk nekā 9 stundas miega palielina diabēta risku par 50%, bet 7 stundas ir optimālais ilgums, kas var samazināt šo risku. Pat tiem, kuri guļ 5 stundas un mazāk, diabēta risks nav tik liels. Pētnieki nesniedza konkrētus skaidrojumus šādam rezultātam, taču ieteica negulēt pārāk ilgi.
Galvassāpes
Atpūta ir vajadzīga, taču pārāk ilgs miegs var izraisīt pretēju efektu. Zinātnieki uzskata, ka tas ietekmē vairāku neiromediatoru, tostarp serotonīna izdalīšanos, kā rezultātā rodas galvassāpes. No tām cieš arī cilvēki, kuri guļ dienas laikā, bet naktī ilgāk ir nomodā. Nav vairs tie laiki, kad muguras sāpju dēļ ieteica vairāk atpūsties. Tagad ir zināms, ka pārāk ilga gulēšana arī var izraisīt muguras sāpes, un, lai tās novērstu, ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes.
Gulēšana ietekmē arī reproduktīvās spējas
2013.gadā Korejā veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka sievietēm, kuras naktī guļ 7 līdz 8 stundas, ir augstāki grūtniecības rādītāji. Savukārt tām, kuras guļ 9 līdz 11 stundas, šie rādītāji ir viszemākie. Ārsti atklāja arī to, ka gulēšanas paradumi ietekmē arī hormonu izdalīšanos un pat menstruālo ciklu, tomēr joprojām nevar skaidri definēt saistību starp gulēšanas paradumiem un to ietekmi uz grūtniecību.
Liekā svara problēmas
Tie, kuri pārāk daudz guļ, iespējams, arī pārāk daudz sver. Pētījumā tika noskaidrots, ka 9 līdz 10 stundu ilgs miegs palielina aptaukošanās risku par aptuveni 21% procentu. Pētot miega režīma ietekmi ilgtermiņā, tika noskaidrots, ka sešu gadu laikā cilvēkiem, kuri gulēja 7 līdz 8 stundas, bija daudz mazāk liekā svara. Rezultātu neietekmēja ēšanas paradumi vai fizisko aktivitāšu daudzums.
Nāves draudi
Kādas var būt nopietnākās sekas sliktam ieradumam? Izrādās, ka arī pārāk ilga gulēšana, ja pie šāda režīma pierod daudzu gadu garumā, var novest pie pāragras nāves. Cilvēkiem, kuri guļ vairāk nekā 9 stundas, ir augstāki mirstības rādītāji nekā tiem, kuri guļ aptuveni 7 stundas.
Zinātnieki nespēj izskaidrot šo fenomenu ar konkrētiem faktiem, taču ilgtermiņā gulēšanas paradumiem ir liela nozīme. Tāpēc vajadzētu pievērst uzmanību arī pārāk ilgai gulēšanai un sākt kontrolēt savu miega režīmu. Veselīgs uzturs un veselīgs miegs ir kā mantra ilgākam un laimīgākam mūžam.
“Zinātnieki tā saka”, bet es nezinu kāpēc. Sviests, ne raksts. Es arī tādu varētu sacerēt. 😀