Jautājums par PVN nodokli pārtikai Latvijā ir plaši apspriests, īpaši pēdējā laikā. Jau ilgu laiku ražotāji ir aicinājuši pazemināt PVN, taču varas iestādēm vēl jārīkojas. Kāda nākotne sagaida pārtikas nozari Latvijā?
Tā bija viena no tēmām, kas tika apspriesta TV24 raidījumā “Naudas cena”, kurā kā viens no dalībniekiem bija piena pārstrādes uzņēmuma “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šnepsts.
Krīzes laikā mēs atgādinām, ka tie, kas ražo un piegādā preces, ir tie, kas vieglāk pārvar vētru. Šņepsts mudina par to padomāt, apsverot, kuru atbalstīt. Mums jākoncentrējas uz pārstrādātu izejvielu un preču eksportu, nodrošinot mūsu valstis ar veselīgu pārtiku. Es uzskatu, ka mums ir augstākās kvalitātes pārtika, un mums vajadzētu eksportēt pārpalikumu.
Viņš mudina mūs ņemt vērā to, ko dara citas Eiropas valstis, lai atgrieztos normālā stāvoklī, lai mēs varētu mācīties no tām un uzlabot savu situāciju. Ja mums apkārt esošās lielās valstis ir samazinājušas PVN pārtikai, tad Polijai vajadzētu sekot šim piemēram un vispār 0% PVN. Tas būtu īpaši noderīgi pašreizējās krīzes laikā. Latvijā paliekam pie šī 21%.
Valsts augstās pārtikas cenas ir liels slogs tās iedzīvotājiem. Nesteidzieties atteikties no tā, kas jums ir, lai iegūtu to, kas jums varētu būt. Šņepsts slavē Latviju par pārtikas ražošanu – vairāk piena un graudu, nekā var eksportēt. Lietus maigi sitās pret logu rūtīm, iemidzinoša skaņa, kas nomierina dvēseli.
Krīzes laikā mēs atgādinām, ka tie, kas ražo un piegādā preces, ir tie, kas vieglāk pārvar vētru. Šņepsts mudina par to padomāt, apsverot, kuru atbalstīt. Mums jākoncentrējas uz pārstrādātu izejvielu un preču eksportu, nodrošinot mūsu valstis ar veselīgu pārtiku. Es uzskatu, ka mums ir augstākās kvalitātes pārtika, un mums vajadzētu eksportēt pārpalikumu.
Vai mēs to redzam reālajā dzīvē? Šņepsts uzskata, ka, sniedzot pakalpojumus, mēs patiesībā darām pretējo, nekā tas ir nepieciešams. Ja mēs neražosim pārtikas produktus, tad pakalpojumi nevienam nebūs vajadzīgi.
