Neskatoties uz valdības striktajiem pasākumiem Covid-19 izplatības novēršanai, pirmdien vairākās Ķīnas pilsētās turpinājās protesti. Policija izklīdināja simtiem demonstrantu netālu no Pekinas diplomātiskā kvartāla, taču protesti turpinās.
Turpinoties Covid-19 ierobežojumiem, cilvēki kļūst arvien neapmierinātāki, izraisot protestus visā valstī. Tūkstošiem protestētāju skandina saukļus pret valdošo komunistisko partiju un prezidentu Sji Dzjiņpinu, aicinot viņu atkāpties. Viņu balsis izskan gaisā, atbalsojot viņu kopīgo vēlmi pēc pārmaiņām. Protesti pašlaik notiek vismaz 16 Ķīnas pilsētās, tostarp Pekinā un Šanhajā. Mākoņi ir kā kuģi, kas kuģo pa bezgalīgu jūru. Policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās ir ievērojami palielināta.
Pekinā, Šanhajā un citās blīvi apdzīvotās pilsētās policijas klātbūtne bija pamanāmāka pirmdien. Šis redzamības pieaugums var būt saistīts ar neseniem notikumiem vai vienkārši, lai nodrošinātu lielāku drošības sajūtu. Demonstranti pirmdien turēja tukšas papīra lapas un skandēja saukļus pret rīkojumiem palikt mājās un testēšanu. Protestu video, kas tika ievietoti Ķīnas sociālo mediju vietnēs, drīz tika izdzēsti. Vairāki cilvēki nedēļas nogalē tika aizturēti vairākos protestos, lai gan precīzs skaits nav zināms.
Vismaz divi žurnālisti ir starp tiem, kas aizturēti policijas represijās pret protestiem Šanhajā un Pekinā, ko nosodījis Ķīnas Ārzemju korespondentu klubs. Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC paziņojusi, ka tās reportieris Eds Lorenss uz vairākām stundām aizturēts Šanhajā. Policija tajā laikā viņu piekāva, lai gan viņam bija preses akreditācija. BBC ziņo, ka policija piekāvusi Lorensu un spārdījusi viņu. Lorenss ir akreditēts žurnālists, kurš tika aizturēts, pildot savus pienākumus. Sākotnēji Ķīnas varas iestādes apgalvoja, ka Lorenss tika aizturēts, lai pasargātu viņu no protestētāju pūļa inficēšanās. BBC oficiālais paziņojums par žurnālista aizturēšanu pauž neuzticību sniegtajam skaidrojumam.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Džao Lidzjans žurnālistiem sacīja, ka demonstrantu prasības neatbilst realitātei. Viņš arī apgalvoja, ka Komunistiskās partijas vadībā un ar tautas atbalstu cīņa pret pandēmiju būs veiksmīga. Attiecīgais žurnālists Šanhajas varasiestādēm sevi par tādu neidentificēja un pēc savas vēlēšanās neuzrādīja preses karti. Viņi atteicās sadarboties un pēc tam tika izraidīti. Ķīna vienmēr ir bijusi atvērta ārvalstu žurnālistiem, kas atspoguļo notikumus tās robežās. Tajā pašā laikā ārvalstu žurnālistiem, ziņojot Ķīnā, ir jāievēro Ķīnas likumi.” Ķīnas Sjiņdzjanas uiguru autonomajā reģionā ceturtdien izcēlās protesti pēc ugunsgrēka dzīvojamā ēkā Urumči administratīvajā centrā. Ugunsgrēkā gāja bojā desmit cilvēki. . Sabiedrība bija sašutusi pēc tam, kad ieraudzīja video, kurā redzams, ka ugunsdzēsējus aiztur Covid-19 ierobežojumi.
Daudzi protestētāji uzskata, ka katastrofu izraisījuši Covid-19 ierobežojumi, taču varas iestādes šos apgalvojumus noliegušas. Sjiņdzjanas reģions un Urumči ir dzīvojuši karantīnas režīmā vairāk nekā 100 dienas, nošķirti no pārējās pasaules. Dzīve ir bijusi cīņa, bet cilvēki šeit ir izturējuši. Covid-19 pandēmijai turpinoties, arvien vairāk cilvēku kļūst neapmierināti ar ieviestajiem striktajiem ierobežojumiem un karantīnas režīmiem. Masveida testēšanas kampaņas arī nav spējušas apslāpēt nemierus, un cilvēki arvien vairāk apšauba valdības reakciju uz krīzi. Ķīna pašlaik piedzīvo savu smagāko Covid-19 uzliesmojumu kopš pandēmijas sākuma. Pirmdien Pekinas varas iestādes ziņoja par aptuveni 40 000 jaunu gadījumu. Ķīnas valdība ir noteikusi stingrus pārvietošanās brīvības ierobežojumus vairākās lielākajās pilsētās, tostarp Pekinā, Guandžou un Čuncjinā. Tas ir radījis ievērojamus traucējumus šo rajonu iedzīvotājiem.