Uztura speciāliste LIZETE MĀLDERE: – Sēnēm ir maza enerģētiskā vērtība (vidēji 10 līdz 22 kcal), bet liels olbaltumvielu (2 līdz 3 g 100 g produkta) un balastvielu daudzums (2 līdz 4 g 100 g). Tās, tāpat kā gaļu, zivis, olas, piena produktus, pākšaugus, riekstus un sēklas, ierindo starp produktiem ar bagātīgu olbaltumvielu daudzumu. Var teikt, sēnes ir gan draudzīgas figūrai, gan rūpējas par cilvēka organisma labsajūtu kopumā. Olbaltumvielas un balastvielas sniedz ļoti labu sāta sajūtu, taču, jāpatur prātā, ka, sēnes gatavojot, nevajag lietot daudz taukvielu. Taukvielas var radīt smaguma sajūtu un vēdera pūšanos.
Dažādās sēņu šķirnes, kas augu gadu svaigas nopērkamas veikalos, ir atšķirīgi audzētas, dažāda ir arī to garša un izskats, bet uzturvērtība atšķiras pavisam maz. Ēdienus, pagatavotus no sēnēm, noteikti var piedāvāt arī bērniem pēc viena gada vecuma, un gatavojot nevajag baidīties eksperimentēt. Lai veicinātu veselīgākus ēšanas paradumus, bērniem ir svarīgi iepazīt pēc iespējas dažādas garšas nianses un faktūras. Ticu tam, ka mūsu ēšanas paradumus ietekmē uzturs, ko baudām jau kopš mazotnes.
Ikdienas ēdienkartē sēnes var iekļaut bieži. Ņemot vērā bagātīgo olbaltumvielu un dzelzs saturu, tās ir ieteicamas veģetāriešiem. No sēnēm var gatavot ne tikai mērces. Tās var pievienot zupai, sacepumam, salātiem un citiem ēdieniem. Ja tomēr priekšroku dodat mērcēm, saldā krējuma vietā pamēģiniet lietot bezpiedevu jogurtu. Jāpatur gan prātā, ka to mērcei pievieno pašās beigās, kad uguns jau izslēgta. Šampinjonus un austersēnes var ēst arī svaigas, termiski neapstrādātas. Manās mājās sēnes ledusskapī atrodamas diezgan bieži. Tās mēdzu pievienot gandrīz visur – gan lazanjai, gan zupām (biešu, frikadeļu u. c.). Kopā ar sēnēm ēdienos iekļauju daudzus augu valsts produktus.
KUR IEGĀDĀTIES?
Visplašākais svaigo sēņu piedāvājums ir lielveikalā “Maxima”. Te nopērkamas portobello sēnes (280 g – 1,29 eiro), eringi (150 g – 2,29 eiro), austersēnes (250 g – 1,25 eiro), brūnie (400 g – 1,09 eiro) un baltie (400 g – 0,89 eiro) šampinjoni. “Stockmann” plauktos atradu portobello sēnes (9,80 eiro/kg), austersēnes (8,60 eiro/ kg), brūnos (400 g – 1,45 eiro) un baltos (250 g – 0,94 eiro) šampinjonus. Visas šīs sēnes audzētas Lietuvā. “Prismā” un “Mego” varēja iegādāties tikai baltos šampinjonus.
Šampinjoni. Uzturvērtības ziņā baltie un brūnie šampinjoni īpaši neatšķiras, bet gardēži apgalvo, ka brūnie šampinjoni esot gardāki un aromātiskāki par baltajiem. Visi šampinjoni ir lielisks minerālvielu un vitamīnu avots. Tie satur daudz fosfora un vara, kas ir nepieciešams veselīgai kaulu sistēmai, savukārt šajās sēnēs esošais selēns palīdz aizsargāt cilvēka organismu no stresa. Izcils palīgs cilvēka imūnsistēmai ir sēnēs esošais magnijs, kālijs un cinks. Šampinjonos ir D, E, PP un B grupas vitamīni, olbaltumvielas, ogļhidrāti, neliels daudzums tauku un lecitīns.
Portobello sēnes ir šampinjonu paveids. Atšķirībā no parastajiem šampinjoniem, kam svaiguma pazīme ir neatvērusies cepurīte, par portobello svaigumu liecina tas, ka saulessardziņš ir vaļā. Turklāt parastais šampinjons izaug viena mēneša laikā, bet portobello briest trīs mēnešus. Dažas sēnes cepurītes diametrs sasniedz pat 20 cm. Ilgā nogatavošanās šai sēnei palīdz atbrīvoties no ūdens un iemantot specifisku, intensīvu garšu, apvienojot gan sēņu, gan gaļas iezīmes. Portobello ir bagātas ar kāliju un olbaltumvielām. Pirms gatavošanas šīs sēnes nedrīkst mazgāt, citādi tās uzsūc ūdeni un zaudē gan garšu, gan arī vērtību. Šis sēnes droši var ēst arī svaigas uz sviestmaizes.
Eringi, ko mēdz dēvēt arī par karaļa trompetēm un franču raga sēnēm, savvaļā aug Eiropas Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un dažās vietās Āzijā. Kultivēt sāka Japānā 1993. gadā. Arī šobrīd tur ļoti iecienītas. Eringiem ir balts gaļīgs mīkstums, ko sacepot rodas izteikta sēņu garša. Šīs sēnes samazina holesterīna līmeni asinīs, kā arī stimulē imūnsistēmu.
Austersēnēs ir daudz olbaltumvielu, dzelzs un vitamīni, kas palīdz atjaunot organismu un paaugstina tā izturību pret vīrusu slimībām. Tāpat kā gaļu, tās var grilēt, cept, vārīt, marinēt un sālīt. Tās ir ļoti ērtas gatavošanai, jo nav jātīra, pēc sagriešanas nekļūst melnas. Krāsu zaudē, tikai karsējot.
Avots: 
