Pretēji ierasti izplatītajam uzskatam, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvi un sev nozīmīgus notikumus svin maz, aptauja atklāj pretējo – svinēšanas paradumi Latvijā kļūst aizvien daudzveidīgāki un nelielos dzīves notikumus svin 92% iedzīvotāju. Interesanti, ka visbiežāk ikdienā tiek svinētas ilgi gaidītas tikšanās un tuvinieku panākumi. Dzīves svinēšana un sevis atalgošana par kādu nozīmīgu darbu vai sasniegumu Latvijas iedzīvotājiem visvairāk asociējas ar gardiem ēdieniem, atklāj “Snapshot” veiktā aptauja pēc “Maxima Latvija” pasūtījuma*.
Latvijas iedzīvotāju ikdienā trīs visbiežāk svinētie mazie svētki ir satikšanās ar draugiem (91%), ģimenes locekļu, draugu panākumi (87%) un personīgo mērķu sasniegšana, ko atzīmē 75% iedzīvotāju.
Panākumi vai ikdienā nozīmīgi notikumi Latvijas iedzīvotāju vidū ierasti tiek atzīmēti ar mazu kārumu (92%) vai gardām, mājās pagatavotām vakarin?ām (91%). Populāra dzīves svinēšanas izvēle ir arī došanās izbraukumā pie dabas (89%) vai sevis atalgošana ar kādu sen kārotu pirkumu (86%). Savukārt 77% iedzīvotāju atzīst – svētku sajūtai papildina ikdienas maltīti ar glāzi šampanieša, kamēr 68% labprāt notikumus atzīmē, dodoties uz restorānu.
“Aptaujas rezultāti atklāj Latvijas iedzīvotājus no jauna skatu punkta – viņi ne tikai novērtē ikdienas lielos un mazos notikumus, bet ar prieku tos arī nosvin. Lai radītu iespēju skaistos brīžus svinēt biežāk, “Maxima” veikalos ir izveidojusi jaunu piedāvājumu, padarot lielu un mazu svētku svinēšanai piemērotas preces daudz pieejamākas plašākam pircēju lokam visā Latvijā. Esam veikuši līdz šim lielāko cenu samazinājumu “premium” produktiem, kuros ietilpst iecienīti svētku ēdieni kā gardēžu sieri “Brie” un “Camembert”, sarkanie ikri, steiks, plašs vīnu piedāvājums, svaigas zivis, pasta un virkne citu produktu, kas ļauj mājās radīt restorāna cienīgu maltīti. Samazinātais cenas piedāvājums šiem produktiem jau šobrīd ir pieejams “Maxima XX” un “Maxima XXX” veikalos Rīgā,” saka “Maxima Latvija” valdes loceklis Jānis Vanags.
Notikumu atzīmēšana ar mazu gardumu vai maltīti īpaši iecienīta lauku un reģionu iedzīvotāju vidū (attiecīgi 94% un 96%). Rīdzinieki biežāk nekā citi mēdz baudīt šampanieti pie maltītes (83%) un arīdzan vairāk svinēšanai izvēlas restorāna maltīti (74%).
Savukārt to iedzīvotāju vidū, kas ikdienišķus svētkus un panākumu nesvin, kā galvenie iemesli visbiežāk tiek minēti naudas līdzekļu trūkums un notikuma maznozīmīgums (44%). Tāpat 29% uzskata mazos svētkus par lieku naudas šķērdēšanu un pārlieku dārgu nodarbi.
Interesanti, ka no svinēšanas Latvijas iedzīvotājus mēdz atturēt arī pieticība un nevēlēšanās lielīties ar saviem panākumiem, ko min 21% Latvijas iedzīvotāju. Tāpat manāmas arī paaudžu atšķirības, kas liecina, ka ceturtā daļa iedzīvotāju (24%), kuru vidu? galvenokārt ir sabiedrības vecākās paaudzes pārstāvji, pauž pārliecību, ka svinēt kaut ko ikdienišķu ir lieka ārišķība.
*Aptauja par dažādu notikumu svinēšanu noritēja interneta vidē laika posmā no 28. septembra līdz 3.oktobrim un tajā piedalījās 709 respondenti.
