Laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju uzrādīt nedaudz piezemētāku, kaut joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4.7%. Šāds kāpums ir arī mērot visu trīs ceturkšņu veikumu. Jāpiezīmē, ka, lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums.
Tuvākajos gados fokusā būs būvniecības sektors, kur parādās arvien izteiktākas pārkaršanas pazīmes. Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmajiem diviem ceturkšņiem kāpums gan ir palēninājies līdz +10%. Nozarē algas kāpj griezdamās, no kā veidojas blakusefekti. Nozare sāk piesaistīt citu nozaru darbiniekus, gan viesstrādniekus, bet strauji augošo izmaksu dēļ atsevišķi projekti tiek iesaldēti. Turpmākajos divos gados ES fondi turpinās ieplūst, kas noturēs aktivitāti gan nozarē, gan ekonomikā kopumā. Tādēļ jautājums ir par spējām audzēt jaudas, lai uzturētu izaugsmi un to, kā nozare adaptēsies vēlāk. Pieprasījums no citiem segmentiem būs, taču jautājums būs par elastību vadīt izmaksas un audzēt efektivitāti. Īpaši patīkami redzēt noturīgo izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas 3. ceturksnī pieauguši par 14%. Visticamāk, ka kāpums turpināsies arī nākamgad. Zināms pārsteigums ir arī straujais kāpums transporta un uzglabāšanas nozarē (+8%), kas pretēji gaidītajam šogad ir izaugsmi balstījusi. Tranzīta sektora ilgtermiņa perspektīvas nav pārāk iepriecinošas. Lai arī mājsaimniecību patēriņš ir audzis visai veselīgā tempā (+4.7%), mazumtirdzniecībā kāpums ir bijis gana pieticīgs (+2%). Tāpat globālās vēsmas ir atsaukušās vājajā apstrādes rūpniecības veikumā (+1%).
Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinuļiem. Situācija tam ir labvēlīga, darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma un skatījuma uz nākotni, kas balstīsies ļoti iracionālos apsvērumos. Tāpat nozīmīgs faktors būs kapitāla izdevumi, ko stimulēs eirofondi. Kaut uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz iet mazumā ārējo apstākļu, gan arī augošo būvniecības izmaksu dēļ. Globālās konjunktūra būs krietni mazāk labvēlīga eksporta izaugsmei, kaut ir cerības, ka uzņēmēji spēs noķert pareizo vilkmi un apjomus pieaudzēt. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 4.3%, nākamgad 3.5%.
Atšķirībā no ASV izskatās, ka izaugsme eirozonā 2017. gadā ir sasniegusi maksimumu. Vājāk kā šogad gaidīts ir veicies apstrādes rūpniecībā un eksportā, kur palēnināšanās ir skaidri saskatāma. Viens no faktoriem ir notikumi autobūvē – jaunu emisiju standartu ieviešana. Neraugoties uz palēnināšanos, uzņēmēju noskaņojums norāda uz pienācīgas izaugsmes saglabāšanos. Arī mājsaimniecības noskaņojums joprojām ir pietiekami augstā līmenī. Tādejādi eirozonai ir labs potenciāls turpināt eksporta, kapitāla izdevumu, kā arī mājsaimniecību patēriņa virzītu izaugsmi aptuveni 2% apmērā. Tirdzniecības karu risks ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi ir piesardzīgi investīciju plānos, lai gan to jaudu noslodze ir ļoti augsta. Tajā pašā laikā uzņēmum plāni darbinieku piesaistei ir ekspansīvi, kas liecina, ka bezdarbs turpinās dilt. Bezdarba līmenis tuvojas līdzsvaram un kļūst par arvien lielākām galvassāpēm. Darbinieku trūkums turpinās dzīt algas uz augšu, bet uzņēmēju nevēlēšanās attīstīt jaudas nozīmēs to izaugsmes ierobežojumus. Lēnākas ASV un Ķīnas (Abas valstis 2017. gadā veidoja nedaudz vairāk par pusi globālās izaugsmes) izaugsmes dēļ starptautiskās tirdzniecības pieaugums kļūs lēnāks. Turklāt, ja tirdzniecības spriedze eskalēsies, palēnināšanās var īstenoties vēl izteiktāk. Nesenais naftas cenu kritums nākamgad sniegs nelielu ieguldījumu pasaules ekonomiskajā aktivitātē. Mājsaimniecības gūs priekšrocības no pirktspējas uzlabošanās, kas stimulēs patēriņu.